Atsaucoties Latvijas Muzeju biedrības aicinājumam, Latvijas Kara muzejs turpina publikāciju sēriju par muzeja krājuma priekšmetiem, kas reprezentē Ukrainas vēsturi un kultūru vai atspoguļo ukraiņu un latviešu tautas kopīgās vēstures lapaspuses.
Šoreiz uzmanības centrā kravas lidmašīnas AN-225 modelis, ko, oficiālās vizītes ietvaros 2005. gadā, Latvijas aizsardzības ministram Einaram Repšem dāvinājis Ukrainas aizsardzības ministrs Anatolijs Gricenko.
Vēl nesen AN-225 “Mrija” (ukraiņu: Mрія — “sapnis”) varēja lepoties ar pasaules lielākās lidmašīnas statusu. Tomēr 2022. gada februārī, Krievijas militārā iebrukuma sākumā, lidaparātu iznīcināja okupanti – AN-225 vienīgais eksemplārs sadega Gostomeļas lidlaukā netālu no Kijivas.
AN-225 bija uzkonstruēts 20. gadsimta 80. gados Antonova konstruktoru birojā, kas kopš 1952. gada bāzējās Kijivā. Savu pirmo lidojumu milzu lidaparāts piedzīvoja 1988. gadā. Lidmašīna bija radīta galvenokārt padomju kosmosa programmas vajadzībām – bija paredzēts, ka lidaparāts ar 250 tonnu celtspēju transportēs daudzkārt izmantojamo kosmosa kuģi “Buran” un citas, kosmosa industrijai nepieciešamās, lielgabarīta kravas. Jau 1989. gadā jaunais AN-225 veiksmīgi transportēja aptuveni 100 tonnas smago kosmosa kuģi “Buran” uz starptautisko aviācijas izstādi Parīzē. Starp citu, Amerikas Savienotajās Valstīs līdzīgas funkcijas (atspolkuģu jeb t.s. “šatlu” transportēšanu) pildīja 20. gadsimta 70. gados uzkonstruētais Boeing 747-SCA.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma, Kijivā konstruētais un turpat bāzētais lidaparāts palika neatkarīgās Ukrainas īpašumā, 1994. gadā tam demontēja dzinējus un AN-225 piedzīvoja savus dīkstāves gadus. Tomēr jau 2000. gadu sākumā ukraiņu uzņēmumi “Antonov” un “Motor Sich” atjaunoja un modernizēja dīkstāvē stāvošo lidaparātu, pielāgojot to starptautiskajiem kravu pārvadājumiem. 2001. gada maijā atjaunotā AN-225 “Mrija” pēc 7 gadu pārtraukuma atkal cēlās debesīs.
Savas pastāvēšanas laikā “Mrija” uzstādīja simtiem aviācijas rekordu. Piemēram, 2009. gadā lidaparātu kārtējo reizi pieminēja Ginesa rekordu grāmatā, kad no Frankfurtes uz Erevānu tika transportēta vēsturē smagākā gaisa monokrava - 187 tonnas smagais ģenerators. Jau 2011. gadā “Mrija” atkal nonāca Ginesa rekordu grāmatas sastādītāju redzeslokā, šoreiz transportējot vēsturē garāko gaisa kravu – 42 metrus garos vēja turbīnas spārnus. Tāpat, līdz pat savai bojāejai 2022. gada februārī, AN-225 saglabāja pasaules lielākās (pēc spārnu plētuma, garuma un svara) lidmašīnas titulu.
Unikālais lidaparāts nereti piedalījies arī humānās palīdzības operācijās. Piemēram, 2010. gadā Mriya” transportēja lielizmēra celtniecības tehniku un citu humanitāro kravu uz Haiti, kur norisinājās zemestrīces seku likvidēšanas darbi.
Starp citu, 2014. gada 12. jūnijā pasaules lielākā lidmašīna AN-225 “Mriya” pirmo reizi nolaidās arī starptautiskajā lidostā “Rīga”. Toreiz “Mrija” bija ieradusies Latvijā, lai transportētu Latvijas karavīru ekipējumu un tehniku uz Eiropas Savienības militārās operācijas rajonu Centrālāfrikas Republikā (CĀR).
Nav šaubu, ka aviācijas entuziastu acīs lidmašīna AN-225 “Mrija” pamatoti iemantoja kulta statusu. Atliek vien cerēt, ka agri vai vēlu šis “gaisa milzis” piedzīvos vēl vienu “augšāmcelšanos”, un “Mrija” ar zili – dzelteno karogu uz fizelāžas reiz atkal celsies debesīs.
