Latvijas armijas kapteiņa Kārļa Lejiņa kabatas pulkstenis ar breloku
2015. gada aprīlis
2015. gada sākumā Latvijas Kara muzeja krājums papildinājās ar vizuāli ļoti interesantu un vērtīgu jaunieguvumu – Vidzemes artilērijas pulka virsnieku dāvinātu zelta pulksteni dienesta biedram – kapteinim Kārlim Lapiņam – no pulka atvadoties. Firmas „Paul Buhre” izgatavoto zelta kabatas pulksteni dāvinātāji bija papildinājuši ar Vidzemes artilērijas pulka krūšu nozīmes miniatūrnozīmi zeltā, kas piestiprināta uz virsējā vāka, un vāka iekšpusē iegravētu tekstu: „Kapteinim K. Lapiņam / Vidzemes art. pulka virsnieki. / 1939. g. 19. III”.
Pulksteni papildina vēl viens elements, kas to padara par īstu vīrieša greznumlietu. Tā atvēršanas pogu sedzošajā gredzenā nostiprināta sudraba ķēde ar breloku galā. Breloku, visticamāk, jau pievienojis pats pulksteņa īpašnieks. Breloka, kas izgatavots no melnas ādas sloksnītes, kā arī sudraba uzgaļiem un gredzeniem, viena puse papildināta ar zilas emaljas vairogu, uz kuras uzlikta Vidzemes artilērijas pulka krūšu nozīmes miniatūrnozīme sudrabā. Kā vēl viens rotājošs elements breloka apakšējā uzgaļa pielodētā cilpā iekārts piekariņš vairoga formā, kas klāts ar emalju sarkanbaltsarkanā krāsā. Savukārt breloka otru pusi ar sudraba monogrammu – kopā savītiem burtiem „E J” – papildinājis, domājams, nākamais pulksteņa īpašnieks, kapteiņa K. Lejiņa brālēns Emīls Jansons, kurš to nēsājis pēc 2. pasaules kara, tādā veidā šo priekšmetu rotājot vēl bagātīgāk.
Kapteinis Kārlis Lejiņš (24.04.1901.- ?). 1921. gada 6. novembrī uzsāka obligāto militāro dienestu Latvijas armijā, dienējot Aviācijas divizionā. Izvēloties, savu tālāko dzīvi saistīt ar armiju, K. Lejiņš 1922. gada septembrī iestājās Kara skolā, Artilērijas nodaļā. Pēc tās beigšanas 1924. gada 1. septembrī viņu ieskaitīja Vidzemes artilērijas pulkā, 3. baterijā. 1927. gadā K. Lejiņu paaugstināja par virsleitnantu un kādu brīdi starpvalstu sadarbības līguma ietvaros komandēja uz Igauniju, uz 1. divīzijas artilēriju Narvā. Turpmākajos gados K. Lejiņš bija pulka sakaru virsnieks un vecākais virsnieks dažādās baterijās. 1937. gada 10. februārī viņu paaugstināja nākamajā dienesta pakāpē – par kapteini un pārcelts uz Smagās artilērijas pulku par 1. baterijas komandieri. Pēc Latvijas okupācijas, padomju vara uzsāka Latvijas armijas likvidāciju. 1940. gada 27. septembrī K. Lejiņu kā daudzus virsniekus pārskaitīja uz Sarkanās armijas 24. teritoriālo strēlnieku korpusu un ieskaitīja 613. artilērijas pulkā. Viņš ieņēma pulka ķīmiskā dienesta priekšnieka, pēc tam 1. diviziona komandiera amatus. Šajā laikā viņu paaugstināja par majoru. Tālākais K. Lejiņa liktenis nav zināms, iespējams bijis ieslodzīts nometnē Noriļskā, iespējams, piedalījies Sarkanās armijas cīņās 2. pasaules karā.
Latvijas Kara muzejam Latvijas armijas kapteiņa K. Lejiņa pulksteni ar breloku dāvināja Emīla Jansona ģimenes locekļi.
Latvijas Kara muzejs ir ļoti pateicīgs par Latvijas iedzīvotāju atbalstu, papildinot muzeja krājumu.
