“Linarda pagātnes redzējumus pārtraucot, Dainas kafejnīcā ienāca trīs karavīri ar latviešu leģiona vairodziņu uz rokas...”
Knuts Lesiņš “Pēdējās mājas”
Nesen sabiedrībā uzvirmojis jautājums par to, vai Otrā pasaules kara laika Latviešu leģiona piedurknes uzšuvi – t. s. “vairodziņu” var uzskatīt par nacistiskās Vācijas simbolu? Godinot latviešu leģionāru piemiņu, ieviesīsim nedaudz skaidrības šīs atšķirības zīmes tapšanas vēsturē, kas iesākusies vēl pirms Latviešu leģiona dibināšanas 1943. gada februārī.
Drīz apritēs 82 gadi kopš tapa viena no atpazīstamākajām latviešu leģionāru atšķirības zīmēm - piedurknes uzšuve un nacionālā emblēma – sarkanbaltsarkanais vairodziņš ar uzrakstu “Latvija”. Šāda uzšuve kalpoja kā atšķirības zīme starp latviešiem un vāciešiem, kas kopā dienēja Ieroču SS (Waffen SS) karaspēka vienībās.
Latvieši nebija vienīgie, kam bija sava atšķirības zīme - vēl pirms Latviešu leģiona tapšanas līdzīgas atšķirības zīmes bija ieviestas Eiropas valstu brīvprātīgajiem un mobilizētajiem, kas dienēja Vācijas armijā – frančiem, spāņiem un horvātiem. Tāpat līdzīgas atšķirības zīmes bija ieviestas Eiropas valstu brīvprātīgajiem un mobilizētajiem, kas dienēja Ieroču SS karaspēka vienībās – somiem, valoņiem, flāmiem, norvēģiem, dāņiem, holandiešiem un igauņiem. Vāciski šādas uzšuves apzīmēja ar vārdu – Landesschilde.
Uzšuve - vairodziņš ar uzrakstu ‘’Latvija’’, viens no paveidiem, 1944. gada paraugs
Vēl pirms “Latviešu SS brīvprātīgo leģiona” tapšanas latvieši, kas atradās Drošības policijas un SD pakļautībā, bet vēlāk arī policijas bataljonu karavīri, ieviesa tradīciju nēsāt uz savu formas tērpu piedurknēm paštaisītas, bet vēlāk rūpnieciski ražotas uzšuves – stilizētus vairodziņus Latvijas karoga krāsās bez uzraksta “Latvija”. Tas bija veids kā akcentēt savu piederību Latvijai.
Pirmās liecības par atšķirības zīmes izmantošanu parādās jau 1942. gada aprīlī. Žurnāla “Laikmets” 1942. gada 10. aprīļa numurā zem kādas fotogrāfijas rakstīts: “Mūsu brīvprātīgie uzšuj uz piedurknes nacionālās krāsas, kas radīs pārējiem cīnītājiem, ka tā ir latviešu vienība, latviešu cīnītājs”.
Lieki teikt, ka vācieši sākotnēji pretojās šādām patvaļīgām darbībām, bet ar laiku tomēr samierinājās un atļāva nēsāt šīs atšķirības zīmēs.
Uzšuves "vairodziņš" agrīnie varianti bez uzraksta Latvija: A) Izšūts paveids 1942. g. paraugs; B) Sietspiedes drukāts paveids (dažkārt tiek uzskatīts par vairodziņa sagatavi), 1942 - 1943.g. paraugs, neguva popularitāti vienībās
Veidojot Latviešu leģionu arī jaunie leģionāri neoficiāli pārņēma šo tradīciju. Daudzi, kas pārgāja dienestā uz leģionu, pārgāja tur no policijas bataljoniem, kur vairodziņa nēsāšanas tradīcija bija iesakņojusies jau agrāk. Tādējādi pirmie sarkanbaltsarkanie vairodziņi, kas parādījās uz latviešu leģionāru piedurknēm bija Policijas bataljona parauga vairodziņi bez uzraksta “Latvija”.
Jāatzīmē, ka latviešu leģionāri diezgan brīvi interpretēja reglamentu par atšķirības zīmju nēsāšanu - vairodziņus mēdza nēsāt gan uz formas tērpa labās, gan arī uz kreisās rokas svārku piedurknes. Citreiz tos piešuva dažādos attālumos no uzplečiem vai piedurknes gala, bet citreiz - nēsāja arī zem SS ērgļa piedurknes uzšuves. Jāsaka, ka faktiski latviešu leģionāri pārkāpa Ieroču SS reglamentu par atšķirības zīmju nēsāšanu.
1) Latviešu leģiona 2. brigādes 1. kājnieku pulka štāba instruktori pārcelšanās laikā uz Volhovas frontes sektoru, 1943. g., Krievija. Fotografēja Nikolajs Uldriķis; (Uz foto var redzēt vairodziņu bez uzraksta ‘’Latvija’’, kuru nēsā policijas bataljona karavīrs (otrais no kreisās) uz Latvijas armijas parauga formas tērpa un leģionārs (pirmais no kreisās) uz Ieroču SS formas tērpa mēteļa)
2) Jāņu svētki 1943. gada 23. jūnijā Paplakā. Pirmais no labās Leģiona-Hauptšturmfīrers Oskars Pommers, runā Leģiona-Štandartenfīrers Arvīds Krīpēns. (Abi virsnieki piešuvuši dažādus vairodziņus zem SS ērgļa piedurknes uzšuves uz formas tērpa kreisās piedurknes).
3) Latviešu SS Brīvprātīgo leģiona Ģenerālinspektors Rūdolfs Bangerskis, Bolderājā, 1943.g.; (Uz fotogrāfijas redzams, ka agrīnie vairodziņi bez uzraksts ‘’Latvija’’ tiek nēsāti gan uz formas tērpa svārku labās gan uz kreisās piedurknes)
Šāda situācija neapmierināja vācu Ieroču SS militāro vadību, kas tiecās pēc vienota standarta visās pakļautībā esošajās ārzemnieku Ieroču SS karaspēka vienībās. Lai mainītu šo situāciju dažādu pārrunu un sarakstes rezultātā 1943. gada augusta beigās – septembra sākumā SS Reihsfīrers Heinrihs Himlers (Reihsführer SS Heinrich Himmler) piekrita ieviest oficiālu piedurknes uzšuvi un latviešu nacionālo emblēmu – sarkanbaltsarkanas krāsas vairodziņu ar uzrakstu latviešu valodā “LATVIJA”. Starp citu, sākotnējā projektā vācieši vēlējās, lai uzraksts virs vairodziņa būtu vācu valodā ‘’LETTLAND’’ līdzīgi kā, piemēram, flāmiem uz kuru vairodziņa bija vācisks uzraksts ‘’FLANDERN’’.
1943. gada 13. septembrī ar Fridriha Jekelna (Friedrich Jeckeln) rīkojumu, atsaucoties uz H. Himlera pavēli, vairodziņus ar uzrakstu “Latvija” ieviesa Latviešu leģiona vienībās (brigādēs un divīzijās). Pavēle noteica, ka vairodziņu jānēsā uz formas tērpa svārku vai mēteļa labās rokas piedurknes – 15 cm zem uzplečiem. Pēc apraksta jaunā parauga uzšuvei bija noteikta vairoga forma, kura sarkano laukumu šķērsoja baltas krāsas diagonāla josla. Tādejādi vairoga formas uzšuve veidoja stilizētu Latvijas valsts karoga atveidu. Augšpusē virs vairoga ar dzeltenas krāsas diegiem bija izšūts uzraksts latviešu valodā “Latvija”.
1) Agrīnās uzšuves “vairodziņš” ar uzrakstu “Latvija” (divi paveidi). Abiem redzami dažādi izšūti uzraksti ‘’Latvija’’
2) Latviešu leģiona 15. artilērijas pulka apmācības Jelgavas apkārtnē, 1943.g. Fotografēja Voldemārs Caune; (Fotogrāfijas centrā redzams viens no agrīnajiem vairodziņa paveidiem ar uzrakstu ‘’Latvija’’)
Laika gaitā vairodziņu dizaini un uzraksta “Latvija” burtu lielumi nedaudz mainījās. Jaunie vairodziņi bija gan drukāti, gan izšūti, gan veidoti speciālā aušanas tehnikā. Interesanti, ka neskatoties uz to, ka bija ieviesta šī jaunā parauga uzšuve, leģiona vienībās turpināja nesāt arī vecā parauga uzšuves bez uzraksta “Latvija” (nereti pat kopā ar jaunā parauga vairodziņiem). Tas bija saistīts arī ar jauno uzšuvju trūkumu un gauso pāreju no viena veida uz otru veidu.
Latviešu leģiona 15. artilērijas pulka apmācības Jelgavas apkārtnē, 1943.g. Fotografēja Voldemārs Caune; (Fotogrāfijas centrā redzami vairodziņa paveidi ar uzrakstu ‘’Latvija’’ kā arī vecais uzšuves paraugs - bez uzraksta)
Tāpat H. Himlers pavēlēja visiem vācu virsniekiem, kas dienēja Latviešu leģionā arī nēsāt latviešu vairodziņus ar uzrakstu “Latvija”. Šādas uzšuves nēsāja brigādes un divīzijas vācu komandieri, štāba priekšnieki un arī VI. SS brīvprātīgo armijas korpusa (latviešu) komandieris Vilhelms Krīgers (Wilhelm Krüger). Jāatzīmē, ka ne visiem vācu virsniekiem tas patika un ne visi šo pavēli pildīja.
1) Latviešu leģiona ģenerālinspektors R. Bangerskis VI. armijas korpusa štābā. Pirmais no labās korpusa komandieris SS-Obergruppenfīrers un Ieroču SS ģenerālis Valters Krīgers (Walther Krüger). Tirza, 1944. gada 20. augusts
2) Latviešu leģiona augstākie virsnieki 19. divīzijas pagaidu štābā Dāvīšos Vidzemē. Centrā no labās 19. divīzijas komandieris SS-Gruppenfīrers un Ieroču SS ģenerālleitnants Bruno Štrekenbahs (Bruno Streckenbach). Dāvīši, 1944. gada 20. augusts
3) Leģiona Oberfīrers Artūrs Silgailis un 15. divīzijas komandieris SS-Oberfīrers pirmais no labās Herberts fon Obvurcers (Herbert von Obwurzer), 1944.g.
1944. gada 15. aprīlī H. Himlers mainīja vairodziņu nēsāšanas kārtību. Turpmāk ārzemju un nevācisko Ieroču SS karaspēka vienībām savas uzšuves bija jānēsā uz formas tērpa svārku un mēteļa kreisās rokas piedurknes - viena pirksta attālumā uz leju no SS ērgļa piedurknes uzšuves. Šo pavēli Latviešu leģionā sāka pildīt jau 1944. gada maijā. Tomēr ne visi leģiona karavīri paguva ieviest šīs izmaiņas dzīvē. Līdz pat Otrā pasaules kara beigām daļa leģionāru turpināja nēsāt vairodziņus arī uz labās rokas piedurknes.
Interesanti, ka, sekojot Latviešu leģiona karavīru “modei”, nepieciešamība pēc vairodziņiem ar uzrakstiem “Latvija” radās arī citām latviešu vienībām – policijas, Vācijas Gaisa spēkos (Luftwaffe), Darba dienestā, Gaisa spēku palīgdienestā, Vācijas armijas latviešu sapieru un izpalīgu vienībās, atjaunotās Latvijas Aizsargu organizācijas aizsargu un aizsardžu vienībās u.c. Vienīgie latvieši, kam nesekmējās ar uzšuves ieviešanu (leģiona vairodziņus viņi nedrīkstēja nēsāt vai nēsāja ļoti ierobežotā skaitā), bija latvieši, kas dienēja Vācijas Jūras Kara flotē (Kriegsmarine). Teodors Rempeters, kas dienēja Vācijas Jūras kara flotē rakstīja: ''Leģiona vairodziņus tomēr nedrīkstējām nēsāt, bet naudu mums maksāja no Leģiona''
Vairodziņš ar uzrakstu ‘’Latvija’’ leģionā un citās vienībās:
A) Waffen-Rottenfīrers Lauzums iesauka ‘’Džeks’’ pēc apbalvošanas ar Dzelzs krusta 2. škiru, 1944.g., jūlijs, Vidzeme;
(Uz piedurknes redzams vairodziņš, kas ražots Rīgas kokvilnas vērptuve un austuve “Lenta”);
B) Policijas bataljona karavīrs A. Lācis;
C) Kara lidotājs oberleitnants Valdemars Māliņš;
D) Latviešu sapieru grupa vācu armijā, vidū kareivis Bogdānovs, 1943. g.;
E) Zentas Veronikas Dubults 1935. gada parauga Latvijas Aizsargu organizācijas sieviešu nodaļas - aizsardzes formas tērpa kleita. 1944. gada aprīlī Z. Dubults kopā ar 20 aizsardzēm sekmīgi pabeidza sanitāru kursus.
Ir zināmi vairāki šo uzšuvju ražotāji – Karogu un rokdarbu darbnīca J. Egle Rīgā (ražoja vairodziņus gan ar uzrakstu “Latvija”, gan arī bez), Elvīras Jundes karogu darbnīca Rīgā (vairodziņus izgatavoja ar šujmašīnām), Rīgas kokvilnas vērptuve un austuve “Lenta” (ražoja rūpnieciski austus vairodziņus) un Dahavas (Dachau) koncentrācijas nometne (rūpnieciski ražoja pēdējos divus Latviešu leģiona vairodziņa variantus).
1) E. Jundes darbnīca; Foto no laikraksta Daugavas Vanagi. Latviešu karavīru frontes laikraksts, Nr.52 (31.12.1943), ‘’Cilvēki jaunos Darbos’’
2) Sagatave ar 6 vairodziņiem Rīgas kokvilnas vērptuve un austuve “Lenta”
Pēdējie trīs Latviešu leģiona vairodziņu veidi apstiprināti ar rīkojumiem un pavēlēm 1944. gadā. Pirmais no tiem – vairoga formas uzšuve bez uzraksta “Latvija” apstiprināta 1944. gada 1. jūlijā (Rīkojums publicēts 17.07.1944) – latviešiem, kas dienēja Vācijas armijas vai citu Vācijas militāro struktūru pakļautībā.
‘’Rīkojums par Īpašām zīmēm brīvprātīgajiem no Austrumiem’’. Ir redzams latviešu vairodziņa un kokardes zīmējums.
(Publicēts: Heeres-Verordnungsblatt. 44B, Nach Vfg. V. 1.7.1944, Heft 15, Nr. 289/292, Anlage 3, Tafel 1, 17.07.1944, s. 181)
Tikmēr pēdējie divi uzšuves varianti apstiprināti 1944. gada jūnijā – jūlijā. Abi šie varianti 1944. gada rudenī nonāca uz Latviešu leģiona 15. divīzijas piedurknēm. Jaunajiem vairodziņiem bija t.s. “franču” vairoga forma, viens variants – slīps, bet otrs variants taisns, sarkanbaltsarkanā krāsā. Šajā uzšuves veidā sarkanā krāsā bija spilgtāka nekā Latvijas karoga krāsas. Savu lokāciju mainīja arī uzraksts “Latvija” - tagad tas atradās kreisajā augšējā malā un bija izšūts ar baltiem diegiem. Jaunos vairodziņus iekļāva melnas krāsas josla. Pateicoties šādam dizaina risinājumam leģionāri to sarunvalodā iesauca par “sēru zīmi” vai “sēru” apmali. Jāsaka, ka 15. divīzijas karavīri šo melno apmali nereti arī apgrieza.
15. divīzijas vairodziņi ar t.s. ‘’sēru’’ apmali. Pēdējie apstiprinātie latviešu leģiona vairodziņu paveidi. Kolekcionāru sarunvalodā ‘’Dahavas’’ vairodziņi. Nosacīti: A un B variants
Tradicionāli, neskatoties uz jaunās zīmes ieviešanu, 15. divīzijā turpināja nēsāt arī iepriekšējos vairodziņu paraugus.
Latviešu leģiona 15. divīzijas 33. grenadieru pulka komandieris apbalvo pulka karavīrus Kolpino muižas pagalmā, 1945. gada 25. marts, Vācija; (Uz fotogrāfijas leģionāriem redzami jaunie vairodziņi ar melnu apmali kā arī vecā parauga vairodziņš)
20. gadsimta 90. gadu beigās Latvijas Kara muzeja krājumā nonāca ap 60 latviešu leģionāru dažādu paveidu vairodziņu. Tā ir patiešām krāšņa, daudzveidīga un bagāta kolekcija, kura apkopo visdažādākos šīs, nu jau leģendārās, uzšuves paveidus. Atsevišķi Latvijas Kara muzeja krājumā nonākušie vairodziņi piederēja pavisam konkrētiem cilvēkiem. Ievērojamākās no tiem ir ģenerāļa Rūdolfa Bangerska, un mākslinieka Kārļa Smiltēna uzšuves.
***
Visbeidzot, atgriežoties pie jautājuma - vai Latviešu leģiona vairodziņš var būt uzskatāms par nacistiskās Vācijas simbolu. Atbilde ir vienkārša un acīmredzama - nē, Latviešu leģiona atšķirības zīmi nevar uzskatīt par nacistiskās Vācijas simbolu.
Tas nav uzskatāms par nacistiskās Vācijas simbolu, jo, neskatoties uz to, ka Latviešu leģionāru uzšuvi – vairodziņu ar uzrakstu “Latvija” vai bez šāda uzraksta – ¬¬ieviesa Otrā pasaules kara laikā ar nacistiskās Vācijas Ieroču SS Augstākās militārās vadības atļauju, leģiona vairodziņš neietver sevī ne vienu no nacistiskas Vācijas simbolu elementiem vai to kopumu, kas atspoguļoti oficiālajā Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partijas organizācijas grāmatas izdevumā (Organisationsbuch der NSDAP). Šī grāmata, kas Trešajā reihā izdota no 1936. līdz 1943. gadam, ietver sevī oficiāli apstiprinātu un reglamentētu nacistu organizāciju simboliku – karogus, emblēmas, dienesta un amata pakāpes, atšķirības zīmes, formas tērpus utt. Latviešu leģiona atšķirības zīme “vairodziņš” tajā nav iekļauts.
Līdz ar to varam droši apgalvot, ka latviešu leģionāru vairodziņš nesatur oficiālus nacisma simbolus – nav redzams kāšu krusts, SS rūnas vai simboli no minētas grāmatas.
Leģionāru vairodziņš ietver sevī tikai un vienīgi Latvijas valsts nacionālos simbolus, kuri ir aktuāli arī mūsdienās. Pēc Otrā pasaules kara leģionāru vairodziņus ierobežotā skaitā nēsāja arī latvieši, kas dienēja ASV un Lielbritānijas palīgdienestā līdz tos nomainīja jauna parauga atšķirības zīmes.
Neliela daļa no leģionāru vairodziņiem un to paveidiem, kas atrodami Latvijas Kara muzeja krājumā
***
Informāciju un vizuālo materiālu sagatavoja Latvijas Kara muzeja Krājuma departamenta Krājuma uzskaites un glabāšanas nodaļas vēsturnieks Viktors Kateriničs
