Muzeja priekšmets pirms un pēc restaurācijas: Adamsa sistēmas revolveris ar futlāri
Latvijas Kara muzeja krājums glabā vairāk nekā 1000 ieroču vienību un aptuveni 10 000 ar tiem saistītu priekšmetu, kuru izgatavošanas datējums pārstāv laika posmu no 15. līdz 20. gadsimtam. Lielākoties, tie visi ir darināti no cietiem un izturīgiem materiāliem – metāla, koka, ādas vai pat kaula. Tomēr, neskatoties uz šķietami dabisku noturību un ilgmūžību, arī tiem muzeja krājuma priekšmetiem, kas ir veidoti no cietiem materiāliem ir nepieciešama atbilstoša uzturēšana un rūpes. Muzejā par eksponātu un krājuma priekšmetu ilgmūžību rūpējās restauratori, kas attīra un nostiprina vēsturiskā priekšmeta pamatmateriālus un struktūras, kā arī nodrošina turpmāko priekšmeta konservāciju un uzglabāšanu tam atbilstošajos vides apstākļos. Lai iepazīstinātu ar šīs profesijas specifiku un ikdienas izaicinājumiem Latvijas Kara muzejs turpina stāstu ciklu – muzeja priekšmets pirms un pēc restaurācijas. Šoreiz par stāsta “galveno varoni” kļūs leģendārais Adamsa sistēmas revolveris un tā futlāris.
Sava laikmeta vērienīgāko militāro konfliktu liecinieks – Adamsa sistēmas revolveris
1851. gada 1. maijā, Londonas Haidparkā speciāli uzbūvētajā Kristāla pilī durvis vēra starptautiska rūpniecības sasniegumu izstāde, jeb “Visu tautu rūpniecības sasniegumu lielā izstāde” vēsturē pazīstama arī kā “Lielā izstāde” (The Great Exhibition). Grandiozais pasākums pulcēja dalībniekus no 25 pasaules valstīm un kļuva par pirmo, starptautiska mēroga “skatlogu” industriālā laikmeta sasniegumiem. Tieši tur Londonas ieroču ražošanas uzņēmuma “George & John Deane” meistars un pārvaldnieks Roberts Adams prezentēja savu jauno revolveri ar inovatīvu dubultās darbības DAO (Double Action Only) mehānismu.
Lielās izstādes laikā, jaunais Adamsa sistēmas revolveris uzreiz aizēnoja pazīstamos amerikāņu konkurentus – Semjuela Kolta ražotos revolverus. Adamsa izgudrojums tika atzīts par izturīgāku, vieglāku un kvalitatīvāku. Turklāt Adamsa revolveris bija paredzēts lielāka kalibra lodēm, bija ātrāk pārlādējams un pateicoties dubultās darbības mehānismam DAO (Double Action Only) arī tehnoloģiski inovatīvāks par konkurentu ražotajiem revolveriem. Atšķirībā no vienkāršās darbības revolveriem, kur ieroča gailis ir jāuzvelk manuāli - ar rokas īkšķi, Adamsa revolverī īstenotais dubultās darbības mehānisms uzvilka gaili automātiski – šāvējam uzsākot spiest ieroča sprūda mēlīti.
Dažu gadu laikā Adamsa revolveris tika pilnveidots un modificēts. Jauno šaujamieroča modifikāciju papildināja ložu lādējamais rokturis stobra kreisajā pusē un britu armijas inženiera Frederika Beumonta pilnveidotais vienkāršās/dubultās darbības mehānisms DA/SA (Double action/ Single action). Uzlabotais mehānisms saglabāja automātisko gaiļa uzvilkšanas inovāciju, neizslēdzot iespēju nepieciešamības gadījumā uzvilkt ieroča gaili arī manuāli.
Ierocim izpelnoties virsnieku atzinību Krimas kara frontē, 19. gadsimta 50. gadu vidū jauno revolveri “Adams - Beaumont Revolver” arvien lielākos apmēros sāka pasūtīt Lielbritānijas armijas vajadzībām. Drīzumā pašmāju šaujamierocis ieguva tik plašu popularitāti, ka amerikāņu ieroču ražotājam Semjuelam Koltam nācās likvidēt savu Lielbritānijas ražotni.
Turpmākajos gados Adamsa sistēmas revolveri ražoja ne tikai Roberta Adamsa brāļa dibinātais uzņēmums “London Armoury Company”, bet arī citas, ražošanas licenci iegādājušās, ieroču ražotnes Lielbritānijā un ārpus tās. Atrodoties Lielbritānijas armijas apbruņojumā līdz pat 1880. gadam, Adamsa sistēmas revolveris un tā turpmākās modifikācijas kļuva par neatņemamu liecinieku sava laikmeta vērienīgākajiem militārajiem konfliktiem.
Revolvera un glabāšanas futlāra restaurācija
Latvijas Kara muzeja krājumā glabājamais revolvera eksemplārs ir “Adams - Beaumont” revolveris ar kapseles uzsitiena aizdedzi un vienkāršās/dubultās darbības mehānismu. Tas ir izgatavots ap 1856. gadu Dublinas ieroču ražotnē “William & John Rigby” - uzņēmumā, kas turpina ražot šaujamieročus arī mūsdienās. Muzejā glabājamais eksemplārs ir komplektēts ar glabāšanas futlāri un ieroča komplektā ietilpstošiem elementiem : svina lodēm, ložu lejamām knaiblēm un mērtrauciņu šaujampulvera dozēšanai.
Pēc nonākšanas Latvijas Kara muzeja krājumā, šaujamierocim un tā komplektējošiem elementiem bija nepieciešama restaurācija. Sākotnēji revolvera metāla daļas bija pasargātas no vides ietekmes ar melninājumu un termisko oksidāciju, tomēr laika gaitā atsevišķas detaļas šo aizsargslāni praktiski zaudēja. Visizteiktākais oksidācijas zudums skāra detaļas, kas tikušas pakļautas mehāniskam nodilumam. Aizsargkārtas zudumu vietās revolvera virsmu skāra plāns, bet blīvs korozijas slānis. Biezāka korozijas kārta bija novērojama stobra iekšpusē, patrontelpās un vietās ap veltņa kapseļu tapām. Neiztrūka arī mehāniski bojājumi – revolverim trūka gailis un viena kapseles tapa, savukārt stobra virspusē un citviet uz metāla virsmas bija redzamas iesitumu un skrāpējumu pēdas. Sliktā stāvoklī bija arī ieroča komplektā ietilpstošās svina lodes, kuru virsma bija pilnībā klāta ar baltu un irdenu korozijas slāni.
Adamsa sistēmas revolveris pirms restaurācijas
Tomēr vislielākie bojājumi skāra tieši revolvera futlāri. Koka futlāra auduma oderējums bija ļoti netīrs, kā arī klāts ar cietu un blīvu šaujampulvera un ložu korozijas produktu netīrumu slāni. Atsevišķās vietās netīrumu kārta sasniedza pat 2 – 3 milimetru biezumu. Oderes audums bija nodilis, vietām caurumains, bet citviet atplīsis no koka pamatnes. Vietās, kur audumam ir bijis ciešs kontakts ar metāla priekšmetiem, tas bija mainījis savu pamatkrāsu. Noklāts ar traipiem un putekļiem bija arī futlāra vāka oderējums un tur piestiprinātā papīra reklāmas lapiņa.
Bojājumi skāra arī futlāra koka daļas - vietās, kur audums nebija saglabājies, netīrumu un šaujampulvera slānis bija novērojams arī uz koksnes virsmas. Citviet bija salūzušas futlāra nodalījumu koka starpsienas, kārbas eņģēm trūka skrūvju, bet aizdares mehānisms nebija saglabājies vispār.
Revolvera futlāris pirms restaurācijas
Revolvera futlāra stūris pirms restaurācijas
Ņemot vērā, ka priekšmets sastāvēja no metāla, auduma un koka elementiem, tā restaurāciju veica atbilstošā materiāla speciālisti – Latvijas Kara muzeja metāla, tekstiliju un koka restauratori. Pirms veikt revolvera konservācijas darbus, tas bija jāizjauc 20 daļās un jāattīra no korozijas. Plāno korozijas slāņu noņemšana tika veikta ar mehāniskajām metodēm, bet biezākajiem korozijas produktiem bija izmantotas arī ķīmiskās attīrīšanas metodes. Atsevišķu detaļu virsmu bija jānopulē, lai vēlāk veicot termisko oksidāciju tās nekļūtu matētas, bet saglabātu spīdumu. Citas revolvera detaļas pēc attīrīšanas tika pakļautas atkārtotai melnināšanas procedūrai. Pēc ķīmiskās apstrādes metāla virsma bija neitralizēta, visas detaļas attaukotas un pārklātas ar inhibitora šķīdumu, lai aizkavētu turpmāko korozijas veidošanos. Visbeidzot, restaurators veica metāla daļu konservāciju ar speciālas lakas pārklājumu un salika izjauktās detaļas atpakaļ. Negaidīts atradums atklājās, veicot tīrīšanas darbus vienā no revolvera veltņa patrontelpām. Tur atradās iestrēgusi un deformēta svina lode, kura, gluži tāpat kā lodes no revolvera futlāra, bija klāta ar baltiem svina korozijas produktiem.
Adamsa sistēmas revolveris pirms un pēc restaurācijas
Revolvera lodes pirms un pēc restaurācijas
Arī revolvera futlāra restaurācija iesākās ar attīrīšanas darbiem. Ņemot vērā netīrumu slāņa biezumu kārbas nodalījumu stūros un atsevišķās vietās oderējuma virspusē, netīrumu slāni vispirms tīrīja mehāniski - ar rokas skēleri. Pēc mehāniskas tīrīšanas radušos putekļus uzmanīgi izsūca ar putekļu sūcēju, šim darbam atbilstošajā jaudas režīmā. Netīrumu slānis bija ļoti ciets, tāpēc šādu tīrīšanas procesu nācās atkārtot vairākas reizes. Visbeidzot, revolvera kārba bija pakļauta ķīmiskai tīrīšanai, ko papildināja atkārtota mehāniska attīrīšana grūti pieejamās futlāra vietās, kur netīrumu uzslāņojums bija visbiezākais.
Revolvera futlāris pirms un pēc restaurācijas
Noslēdzot futlāra attīrīšanas procesu, varēja uzsākt oderes auduma zudušo daļu dublēšanu un bojāto koka elementu stiprināšanu. Auduma dublēšanai bija izvēlēts kokvilnas audums, ko pirms tam pietonēja divos, nedaudz atšķirīgos zaļās krāsas toņos. Neliela toņu atšķirība bija nepieciešama, jo netīrumu ietekmē kārbas oderējuma pamatnes audums bija kļuvis tumšāks par attiecīgo audumu futlāra malās. Oderes caurumu vietās pie koka pamatnes pielīmēja dublējamā auduma fragmentus, izmantojos tekstiliju restaurācijā pieļaujamo akrila līmi. Visbeidzot, arī oriģinālais kārbas oderējums bija piestiprināts gan pie koka pamatnes, gan pie dublējamā auduma pamatnes.
Oderes auduma dublēšanas procesā bija nostiprinātas un salīmētas salūzušās futlāra starpsienas. Stiprināšanai izmantojot to pašu līmes veidu, kuru izmantoja auduma dublēšanai. Restaurācijas noslēgumā futlārim pieskrūvēja restaurācijas procesā demontēto vāku, trūkstošās eņģes skrūves aizvietojot ar līdzīgām.
Revolvera futlāris pirms un pēc restaurācijas
Restauratoru darba rezultātā, turpmākā laika un vides ietekme uz šo muzeja priekšmetu tika maksimāli apturēta. Leģendārais Adamsa sistēmas revolveris un tā piederumi atrada savu vietu Latvijas Kara muzeja krājumā, līdzās citiem, pasaules militārās vēstures eksponātiem.
Latvijas Kara muzeja Restaurācijas nodaļa
________________________________________________
