Ģenerālis Kazimirs Olekšs (1886–1970)
Ģenerālis Kazimirs Olekšs
Kazimirs Olekšs dzimis 1886. gada 26. jūlijā Bērzpils pagastā. 1907. gadā viņš uzsāka dienestu Krievijas armijas 174. kājnieku pulkā. 1910. gadā K. Olekšs iestājās Čugujevas karaskolā, kuru pabeidza 1913. gadā jau kā podporučiks. Pēc skolas turpināja dienestu 25. kājnieku pulkā. 1916.–1917. gadā saņēma dienesta pakāpju paaugstinājumu no poručika līdz kapteinim. Pēc revolūcijas Krievijā 1918. gada martā K. Olekšs Voroņežā atvaļinājās un atgriezās Latvijā.
1918. gada 10. decembrī K. Olekšs iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, kur viņam bija uzdots formēt Virsnieku rezerves rotu. Slimības dēļ palicis lielinieku ieņemtajā Rīgā un 1919. gada martā mobilizēts Sarkanajā armijā, kur kļuva par 2. Padomju Latvijas strēlnieku pulka rakstvedi. 18. maijā Valmierā dezertēja. 1919. gada jūnijā Rīgā K. Olekšs pieteicās Apsardzības ministrijā un saņēma nosūtījumu uz Liepājas Jaunformējamajiem spēkiem, kur viņu iecēla par Liepājas rajona latviešu karaspēka (vēlākā Lejaskurzemes kara apgabala) štāba priekšnieku.
K. Olekša darbība Bermontiādes laikā Liepājā novērtēta ar Latvijas augstāko militāri apbalvojumu – 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni. Apbalvojuma diplomā rakstīts: “1919. gada 14. novembrī Liepājas aplenkšanas laikā, kad sākās izšķirošais uzbrukums pilsētai un mūsējie atkāpās no fortiem, Olekšs novērtēja stāvokli un ar precīzām pavēlēm pārgrupēja mūsu karaspēku, virzīja to pret vāciešiem un satrieca to labo spārnu, tā sekmēdams galīgu uzvaru un bermontiešu padzīšanu no visas Lejaskurzemes.” Pēc šīm kaujā 1919. gada decembrī K. Olekšu par kaujas nopelniem paaugstināja pulkveža-leitnanta dienesta pakāpē.
8. Daugavpils kājnieku pulka virsnieki. 1930. gadu 1. puse. 1. rindā vidū – pulkvedis K. Olekšs
1920. gada janvārī K. Olekšu iecēla par Zemgales divīzijas štāba priekšnieku, bet pēc gada – par 1. Latvijas strēlnieku pulka komandieri. 1921. gada augustā K. Olekšs kļuva par Latgales divīzijas štāba priekšnieku.
Latgales divīzijas komandiera ģenerāļa Krišjāņa Berķa jubileja. 1920. gadu beigas–1930. gadu sākums. Otrā pusē galdam 2. no labās – pulkvedis K. Olekšs
1924. gadā K. Olekšs, būdams jau pulkvedis, iestājās Virsnieku akadēmiskajos kursos, kurus pabeidza pēc diviem gadiem. No 1929. gada septembra K. Olekšs komandēja 8. Daugavpils kājnieku pulku, bet 1935. gada maijā kļuva par Vidzemes divīzijas komandiera palīgu. 1935. gadā K. Olekšs saņēma ģenerāļa dienesta pakāpi.
Svinīgs pasākums 8. Daugavpils kājnieku pulkam. 1930. gadu sākums. 2. rindā 5. no labās – pulkvedis K. Olekšs
1936. gada maijā K. Olekšs atvaļinājās no dienesta slimības dēļ. Uzsāka darbu a/s “Ogre” valdē, kur strādāja līdz 1940. gadam. 1941. gadā K. Olekšs reģistrējās latviešu pašaizsardzības vienību štābā.
8. Daugavpils kājnieku pulka karavīri. 1930. gadu sākums. 1. rindā 7. no labās – pulkvedis K. Olekšs
Vācu okupācijas laikā no 1941. gada augusta līdz novembrim viņš bija Rēzeknes patērētāju biedrības tehniskais vadītājs. Pēc 2. pasaules kara K. Olekšs strādāja Ielu komitejā Rīgā.
8. Daugavpils kājnieku pulka Instruktoru rota. 1935. gads. Augšējā rindā vidū – pulkvedis K. Olekšs
K. Olekšs miris 1970. gada 2. februārī. Apbedīts Rīgā, Sarkandaugavas kapos.
Savas militārās karjeras laikā K. Olekšs saņēma Latvijas 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 3. un 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu, Krievijas Sv. Jura zobenu, 4. šķiras Sv. Vladimira ordeni, 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni un 2., 3. un 4. šķiras Sv. Annas ordeni.
