Ģenerālis Jezups Baško (1889–1946)
Latvijas armijas Aviācijas diviziona komandieris pulkvedis Jezups Baško. 1923.–1929. gads
Jezups (arī saukts – Jāzeps) Baško dzimis 1889. gada 8. janvārī Jasmuižas pagasta Kastires ciemā. Pēc Belostokas reālskolas beigšanas, 1908. gadā iestājās Vladimira karaskolā Pēterburgā, kuru pabeidza 1910. gadā kā podporučiks. Pēc skolas beigšanas J. Baško uzsāka dienestu 13. sapieru bataljonā Smoļenskā, bet drīz vien atkal turpināja mācības vēl divās iestādēs – Pēterburgas un Gatčinas gaiskuģniecības skolās. 1913. gadā J. Baško saņēma poručika dienesta pakāpi.
Latvijas armijas Aviācijas diviziona virsnieki un kara lidotāji. 1922. gads. 3. no labās – pulkvedis Jezups Baško
1914. gada martā J. Baško uzņēma par lidotāju Kauņas cietokšņa gaiskuģniecības rotā, pēc tam 13. gaiskuģniecības rotā, bet no oktobra – lidmašīnu “Iļja Muromec” nodaļā. 1915. gadā J. Baško saņēma štābkapteiņa dienesta pakāpi un kļuva par lidmašīnas komandieri, pēc gada – par 3. aeroplānu kaujas nodaļas komandieri. Piedalījies gaisa kaujās frontē, kur guva arī ievainojumus. 1916. gada septembrī J. Baško saņēma kapteiņa dienesta pakāpi, kurai drīz vien sekoja apakšpulkveža (1917. gada maijs) un pulkveža (1917. gads) dienesta pakāpju iegūšana.
Aviācijas parka karavīri un viesi. Spilves lidlauks, 1920. gads. 3. no labās – pulkvedis Jezups Baško
1918. gada pavasarī J. Baško ieskaitīja dienestā 1. poļu korpusā Bobruiskā, ar kuru nokļuva Vācijas karaspēka ieņemtajā teritorijā. Maijā J. Baško izdevās kopā ar vēl dažiem poļu virsniekiem pārbēgt ar lidmašīnu pāri frontei uz Krieviju. 1918. gada jūnijā J. Baško iecēla par Sarkanās armijas Ziemeļu gaisakuģu grupas komandieri, vēlāk par eskadriļas komandieri, lidmašīnu “Iļja Muromec” instruktoru aviācijas grupā (divizionā). No 1919. gada līdz 1921. gadam J. Baško bija pasniedzējs aviācijas skolā. 1921. gada jūlijā atgriezās Latvijā.
Svinības Aviācijas divizionā. 1920. gadi. 2. no labās – pulkvedis Jezups Baško
1921. gada 22. jūlijā J. Baško kļuva par Latvijas armijas Aviācijas diviziona Aviācijas skolas brīva līguma instruktoru. 1922. gadā iesaukts aktīvajā karadienestā jau kā pulkvedis par Aviācijas diviziona tehniskās nozares vadītāju, bet no 1923. gada – par Aviācijas diviziona komandieri.
Svinīgs pasākums Aviācijas divizionā. 1925. gads. 5. no labās – pulkvedis Jezups Baško
1929. gadā J. Baško iecēla par Tehniskās divīzijas štāba priekšnieku un aviācijas inspektora vietas izpildītāju. 1933. gadā J. Baško kļuva par Elektrotehniskā diviziona komandiera vietas izpildītāju. 1935. gadā atkārtoti iecelts par Tehniskās divīzijas štāba priekšnieku, bet no 1937. gada – par Sakaru bataljona komandiera vietas izpildītāju. 1938. gada februārī J. Baško iecēla par armijas aviācijas priekšnieku. 1940. gadā saņemta ģenerāļa dienesta pakāpe. 1940. gada augustā J. Baško slimības dēļ atvaļinājās no dienesta. Dzīvoja Jasmuižas pagastā, kur turpināja nodarboties ar lauksaimniecību.
Aviācijas pulka virsnieki. 1930. gadi. 3. rindā 6. no labās – pulkvedis Jezups Baško
Miris 1946. gada 31. maijā. Apbedīts Rušonas pagasta Kastirē, Eikšas kapos.
Laikraksta “Laiks” Nr. 15. (22.02.1989.) par J. Baško raksta: “Viņš bija ne tikai ievērojams kara lidotājs, bet arī liela personība, dziļi reliģiozs cilvēks, vienādi taisnīgs pret virsniekiem un saviem padotajiem. Viņš nebija karjerists, bet kluss, nenogurstošs sava darba darītājs. Un aviācijas jomā Baško bija liela autoritāte ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām.”
Ģenerālis Jezups Baško. 1940. gadu 1. puse
Latvijas Kara muzeja krājumā glabājas vairāki ar ģenerāli J. Baško saistīti priekšmeti, t. sk.:
Armijas aviācijas priekšnieka pulkveža Jezupa Baško formastērpa svārki. 1930. gadu beigas
Savas militārās karjeras laikā J. Baško saņēma vairākus apbalvojumus – Latvijas 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2. šķiras Viestura ordeni, Latvijas Aizsargu Nopelnu krustu, Krievijas Sv. Jura zobenu, 4. šķiras Sv. Jura ordeni, 3. un 4. šķiras Sv. Vladimira ordeni, Polijas 3. šķiras Polonia Restituta ordeni, Čehoslovākijas 3. šķiras Baltās Lauvas ordeni, Vatikāna 2. šķiras Bonemerenti krustu, kā arī citus augstus Krievijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas apbalvojumus.
