Ģenerālis Kārlis Ezeriņš (1868–1934)
Ģenerālis Kārlis Ezeriņš. 1927. gads
Kārlis Ezeriņš dzimis 1868. gada 10. septembrī Bauskas pagastā. 1888. gadā brīvprātīgi iestājās armijā, 107. kājnieku pulkā. 1892. gadā, kā podpraporščiks, pabeidza Viļņas junkurskolu un turpināja dienestu 114. un 25. kājnieku pulkos. Līdz 1899. gadam, kad K. Ezeriņš pabeidza Ģenerālštāba akadēmija Pēterburgā, viņš paguva saņemt trīs dienesta pakāpju paaugstinājumus – podporučika (1893), poručika (1897) un štābkapteiņa (1899). Pēc akadēmijas pabeigšanas K. Ezeriņš turpināja dienestu vairāku divīziju štābos un jau 1901. gadā tika paaugstināts par kapteini.
1904.–1905. gadā K. Ezeriņš kā 31. divīzijas štāba priekšnieka vietas izpildītājs piedalījās Krievijas–Japānas karā. 1904. gadā viņu paaugstināja par apakšpulkvedi, bet pēc 4 gadiem – par pulkvedi (1908). 1913. gadā K. Ezeriņš kļuva par 19. divīzijas štāba priekšnieku, bet 1. pasaules kara laikā bija gan 76. un 53. kājnieku pulka komandieri, gan 74. divīzijas štāba priekšnieks. 1916. gadā K. Ezeriņš saņēma ģenerālmajora dienesta pakāpi.
Pieminekļa atklāšana kritušajiem Latvijas armijas 10. Aizputes kājnieku pulka un bijušajiem 1. Latvijas strēlnieku bataljona karavīriem Daugavpils cietoksnī parāde. 1924. gada 14. novembris. 3. no kreisās – kara ministra biedrs ģenerālis Kārlis Ezeriņš
1917. gada oktobrī K. Ezeriņu iecēla par Ģenerālštāba pārvaldes priekšnieku, bet jau pēc gada – par Sarkanās armijas Galvenā štāba nodaļas priekšnieku. No 1919. gada 23. janvāra līdz 1920. gada 4. septembrim K. Ezeriņš bija Padomju Latvijas armijas (vēlākās Padomju Krievijas Sarkanās armijas 15. armijas) štāba Administratīvās daļas priekšnieks. 1920. gada novembrī K. Ezeriņš nelegāli pārgāja robežu un atgriezās Latvijā.
1920. gada 26. novembrī K. Ezeriņš kā ģenerālis iestājās Latvijas armijā un decembrī kļuva par Latvijas armijas Reglamentu caurskatīšanas un rediģēšanas komisijas priekšsēdētāju, bet jau 1921. gada janvārī – par Apsardzības padomes locekli. No 1924. gadā janvāra līdz decembrim K. Ezeriņš bija kara ministra biedrs, vēlāk – Kara ministrijas padomes loceklis. 1926. gada oktobrī K. Ezeriņu iecēla par Kara ministrijas izmeklēšanas komisijas locekli, bet decembrī atvaļināja sakarā ar štatu samazināšanu.
Laikrakstā “Militārais Apskats” Nr. 10. (01.10.1934.) K. Ezeriņš raksturots: “[..] ģenerālis izcēlās ar lielu objektivitāti un lietpratību. Viņš uzsvēra, ka karavīru audzināšanā galvenais nav neierobežota bardzība, bet gan sirsnīga stingrība. Pēc šīs devīzes, — rādot pakļautiem gan stingru, bet atsaucīgu sirdi, viņš arī aizvien rīkojās.”
Ģenerālis Kārlis Ezeriņš. 1929. gads.
Laikrakstā “Latvijas Kareivis” Nr. 220. (30.09.1934.) raksta par K. Ezeriņa nopelniem, viņam atrodoties kara ministra biedra amatā un darbojoties Kara ministrijas padomē: “Atrazdamies kara viceministra amatā, ģenerālis Ezeriņš ņēmis aktīvu dalību arī daudzo un dažādo likumprojektu izstrādāšanā, kas sekmējuši armijas noorganizēšanu un karadienesta tālāku izveidošanu. No šiem likumprojektiem svarīgākie ir: kara ministrijas satversmes pārstrādāšana, pie kam tika izvesti svarīgi armijas vadības reorganizācijas darbi: armijas komandiera štāba nodibināšana un galvenā štāba pārorganizēšana, kara saimniecības, ēku un būvju pārvaldes reorganizēšana. Tālāk viņš ir ņēmis tādu pat dalību karavīru likumprojekta un noteikumu par virsdienesta instruktoriem izstrādāšanā. Viņa vadībā izstrādāti noteikumi par karavīra tērpa nēsāšanu. Ģenerālis Ezeriņš piedalījies arī komisijā, kas nodarbojās ar kara sodu likumu pārkārtošanu un pārstrādāšanu. Ģenerālis Ezeriņš vadījis arī kara lietpratēju komisijas darbību, kas galīgi izlēma jautājumu par mūsu jūras krastu aizsardzības līdzekļu iegādi. Vēl ļoti daudzu citu jautājumu izšķiršanā ģenerālis Ezeriņš kā kara ministrijas padomes loceklis un kara viceministrs ir ielicis savu noteikto un enerģisko rīcību, kas palīdzējusi izveidot mūsu armijas iekārtu un nostiprinājusi viņas organizāciju.”
K. Ezeriņš miris 1934. gada 29. septembrī Rīgā. Apbedīts II Meža kapos.
Savas militārās karjeras laikā K. Ezeriņš apbalvots ar Krievijas Sv. Jura zobenu, 3. un 4. šķiras Sv. Vladimira ordeni, 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni un 2., 3. un 4. šķiras Sv. Annas ordeni.