Ģenerālis Oskars Dankers (1883–1965)
Kurzemes divīzijas komandieris ģenerālis Oskars Dankers. 1935. gads
Oskars Dankers dzimis 1883. gada 26. martā Lielauces pagastā. Beidzis Jelgavas pilsētas skolu. 1902. gadā, pēc Jelgavas reālskolas beigšanas iestājās armijā, 180. kājnieku pulkā. 1903. gadā O. Dankers iestājās Viļņas junkurskolā, kuru pabeidza 1906. gadā kā podporučiks. Pēc skolas beigšanas turpināja dienestu Sveaborgas cietokšņa (vēlākajā 197.) kājnieku pulkā. 1909. gadā O. Dankers saņēma poručika dienesta pakāpi, bet pēc četriem gadiem (1913) – štābkapteiņa.
Liepājas apgabala pārvaldes, Latvijas armijas Zemgales divīzijas virsnieki un Liepājas (Lejas Kurzemes) kara apgabala pārvaldes pārstāvji. Liepāja, 1920. gada pavasaris. 1. rindā 5. no kreisās – pulkvedis Oskars Dankers
1. pasaules kara laikā O. Dankers vairākkārt guva ievainojumus un kontūzijas. Par nopelniem karā O. Dankers saņēma arī dienesta pakāpes paaugstinājumu – 1915. gadā kapteiņa un 1916. gada aprīlī apakšpulkveža dienesta pakāpi.
Zemgales divīzijas komandieris ģenerālis Oskars Dankers. 1920. gadu beigas
1916. gada jūnijā O. Dankers Galīcijā guva smagu kontūziju un krita austriešu gūstā, no kura atbrīvots 1918. gada decembrī. Pēc atbrīvošanas dzīvoja Helsinkos, kā arī kādu laiku bija virsnieks vācu (ģenerāļa Rīdigera fon der Golca) ekspedīcijas korpusā Somijā. Pēc tam atgriezās Latvijā.
Zemgales divīzijas karavīri un divīzijas komandieris ģenerālis Oskars Dankers (2. rindā 5. no labās). 1925.–1929. gads
1919. gada 31. maijā O. Dankers brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, un jau kā pulkvedis-leitnants turpināja dienestu Ziemeļlatvijas brigādē. 20. jūnija O. Dankeru iecēla par 3. Jelgavas (vēlākā 7. Siguldas) kājnieku pulka komandieri, savukārt augustā – par Liepājas rajona latviešu karaspēka (vēlākā Lejaskurzemes kara apgabala) priekšnieku.
“1919. g. 14. nov. Dankers, atgriezts no Armijas virspavēlnieka štāba un, nevarēdams saņemt pavēles, kā kaujas grupas komandieris pēc personiskas ierosmes ar mazskaitliskiem un ļoti vāji apbruņotiem spēkiem atsita bermontiešu uzbrukumus Liepājai un pēc to sakāves ievadīja enerģisku pretinieku vajāšanu.” Par šiem nopelniem 1921. un 1927. gadā O. Dankeram piešķirti 2. un 3. šķiras Latvijas Lāčplēša Kara ordeņi Nr. 4 un Nr. 7.
Latvijas armijas Zemgales divīzijas komandieris ģenerālis O. Dankers (1. no kreisās) kopā ar 12. Bauskas kājnieku pulka komandieri pulkvedi J. Ezeriņu un 10. Aizputes kājnieku pulka bataljona komandieri pulkvedi P. Daukšu kādā svinīgā pasākumā. Daugavpils, 1920. gadu 2. puse
1919. gada decembrī O. Dankers saņēma pulkveža dienesta pakāpi un viņu iecēla par Zemgales divīzijas komandieri. 1925. gadā O. Dankers ieguva ģenerāļa dienesta pakāpi. 1929. gadā beidza Kara akadēmisko kursu 8 mēnešu kursus. 1932. gadā O. Dankeru piekomandēja Armijas štābam, bet 1933. gadā iecēla par Kurzemes divīzijas komandieri.
Laikraksta “Latgales Ziņas”, Nr. 47. (24.11.1933.) rakstā “Ģenerāļa O. Dankera atvade” O. Dankers raksturots kā izcils komandieris: “Viņa vadībai padotās kara spēka daļās ir tūkstošiem jaunekļu ne tikai apmācīti kara mākslai, bet arī dzīvei sagatavoti kā norūdīti cilvēki. Ar savu laipnību ģen. Dankera kgs ir bijis par priekšzīmi, ka nekad cilvēkam ar augstu stāvokli nevajaga būt lepnam.”
Kurzemes divīzijas 15. gadasvētkos. Liepāja, 1934. gada 10. augusts. 1. rindā 2. no labās – ģenerālis Oskars Dankers
1940. gada janvārī O. Dankers atvaļinājās no dienesta un kopā ar ģimeni izceļoja uz Vāciju. 1941. gada jūlijā O. Dankers, sākoties vācu okupācijas laikam, atgriezās Latvijā, kur līdz 1944. gadam bija iekšlietu un personālo jautājumu ģenerāldirektors, vēlāk – pašpārvaldes iekšlietu ģenerāldirektors. 1944. gadā O. Dankers devās atpakaļ uz Vāciju, kur no 1945.–1946. gadam bija internēts un līdz 1957. gadam uzturējās vairākās bēgļu nometnēs – Mīldorfā, Grāfenašavā, Augšburgā un Memmingenē. 1957. gadā O. Dankers devās trimdā uz ASV. Miris 1965. gada 11. aprīlī Grandrepidsā, Mičiganas pavalstī, ASV.
Ģenerāļa Oskara Dankera ģimene tautas tērpos pirms Jāņu svinībām Baltiešu ciemā, Meningenā, Bavārija, Vācija, 1954. gada jūnijs
Savas militārās karjeras laikā O. Dankers saņēma Latvijas 2. un 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 1. un 2. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Latvijas Aizsargu Nopelnu krustu, Latvijas Sarkanā Krusta goda zīmi, Igaunijas 2. šķiras Ērgļa ordeni, Krievijas 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni, kā arī vēl citus augstus Krievijas, Lietuvas, Polijas, Somijas un Vācijas apbalvojumus.
