Muzeja priekšmets pirms un pēc restaurācijas: Otrā pasaules kara laika prīmuss "JUWEL 33 U"
Muzeja eksponāti allaž sagaida apmeklētājus kā pieklājas īstiem muzeju saimniekiem – spoži, tīri un skaisti. Par to, bez šaubām, ir jāpasakās muzeja restauratoriem. Tomēr muzeja restauratori rūpējas ne tikai par eksponāta ārējo izskatu ekspozīcijas vitrīnā, viņu uzdevumu loks ir daudz plašāks. Strādājot ar muzeja priekšmetiem, restauratoriem galvenokārt ir jānodrošina priekšmetu ilgmūžība, kas tiek panākta attīrot un nostiprinot priekšmetu pamatmateriālus un struktūras. Konservācijas darbi ietver arī priekšmeta uzglabāšanai un eksponēšanai atbilstoša klimata un vides nodrošināšanu, kas ir noteikti likumdošanā par kultūras mantojuma saglabāšanu. Tieši konservācija un atbilstoši glabāšanas apstākļi ir atslēga uz ilgtspējīgu kultūrvēsturisko liecību saglabāšanu. Protams, restauratora darbā netrūkst arī profesionālo izaicinājumu – meistaram ir jāspēj atrast smalkais balanss starp priekšmeta atjaunošanu un autentiskuma saglabāšanu, turklāt katrs gadījums vienmēr prasa individuālu pieeju. Restauratori ir pacietīgas un rūpīgas dabas cilvēki, kuru darbs ir ārkārtīgi nozīmīgs jebkura muzeja pilnvērtīgajā funkcionēšanā. Lai iepazīstinātu ar šīs profesijas specifiku un ikdienas izaicinājumiem Latvijas Kara muzejs uzsāk jaunu stāstu ciklu – muzeja priekšmets pirms un pēc restaurācijas. Par pirmo priekšmetu tika izvēlēts vācu Otrā pasaules kara laika prīmuss.
Prīmuss ir portatīvs, ar petroleju vai gāzi darbināms pavards, ko izmantoja un turpina izmantot ēdiena sildīšanai lauka apstākļos. Attēlos redzamais “Juwel 33 U” ir vācu Otrā pasaules kara laika prīmuss, ko kopš 20.gs. 30. gadiem ražoja uzņēmums “Gustav Barthel”, Drēzdenē. Sastopams ir arī prīmuss “Juwel 33” (bez burta “U” nosaukumā), tā degvielas tvertne ir izgatavota no misiņa un, domājams, ka tas bija lietots miera laikos - vēl pirms kara sākuma. Tomēr prīmuss, kas papildināja Kara muzeja krājumu ir izteikts kara laika eksemplārs, un visticamāk reiz ir sildījis kāda vācu karavīra maltīti. Atšķirībā no vecāka misiņa modeļa, “Juwel 33 U” tvertne ir izgatavota no tērauda, bet cilindriskas formas metāla futlāris ir krāsots lauka pelēkā (“feldgrau”) krāsā. Tomēr metāls nav vienīgais priekšmetu veidojošs materiāls - futlārim ārpusē stiprinās auduma siksniņa, kas ir izgatavota no tumšas krāsas kokvilnas auduma. Par spīti vizuāli pilnīgam koptēlam, prīmusam trūka atsevišķas komplektācijas sastāvdaļas - degvielas piltuve, regulācijas svira un maiņas detaļas.
Latvijas Kara muzeja restauratoru darbnīcā šis prīmuss nonāca visnotaļ sliktā saglabātības stāvoklī – metāla daļas bija klātas ar melniem sodrējiem un rūsu, metālā iespiestie uzraksti bija gandrīz nesalasāmi, bet auduma siksniņa bija ne tikai netīra, bet arī mehāniski bojāta. Ņemot vērā, ka priekšmets sastāvēja no metāla un auduma elementiem, tā restaurāciju veica atbilstošā materiāla speciālisti – muzeja metāla un tekstiliju restauratori.
Lai veiktu pilnvērtīgu metāla detaļu tīrīšanu, vispirms priekšmets, gluži kā konstruktors, tika izjaukts 19 atsevišķās detaļās. Katra no šīm detaļām bija attīrīta no netīrumu un sodrēju kārtas izmantojot sārma šķīdumu. Ņemot vērā atsevišķo daļu netīrumu specifiku, ķīmisko tīrīšanu papildināja arī mehāniska tīrīšana ar adatveida ultraskaņas skalpeļiem, dažāda veida tērauda saru birstēm un tērauda vati. Pēc attīrīto metāla detaļu neitralizācijas sārma šķīdumā, skalošanas un žāvēšanas, tās konservācijas nolūkos tika pārklātas ar lakas un vaska aizsargpārklājumiem. Darbus noslēdza ar visu izjaukto detaļu salikšanu.
Prīmuss “Juwel 33 U” pirms un pēc restaurācijas
Rūpīgu pieeju prasīja arī prīmusa siksnas restaurācija – laika gaitā kokvilnas siksna bija gandrīz pārplīsusi uz pusēm. Turklāt pats audums bija netīrs un klāts ar rūsas traipiem un rūsas putekļiem. Siksnas metāla detaļas bija skārusi korozija. Lai atbrīvotu audumu no netīrumiem un rūsas produktiem, prīmusa siksna tika tīrīta mehāniski, ķīmiski un saudzīgi mazgāta. Trauslā plīsuma vieta tika abpusēji dublēta uz jaunas pietonētas atbalsta auduma pamatnes. Savukārt, pēc mehāniskās un daļēji arī ķīmiskās tīrīšanas, atjaunotu izskatu ieguva arī siksnas metāla sprādzes. Tās, tāpat kā citas metāla daļas, tika pārklātas ar aizsarglaku.
Pēc restaurācijas darbu noslēguma, triviālais un vienkāršais kara laika priekšmets ieguva pavisam jaunas nokrāsas. Zem sodrēju un rūsas kārtas atklājās detaļas, kas līdz šim bija slēptas no pētnieku skata. Uz Prīmusa futlāra atsedzās vācu “feldgrau” krāsojuma paliekas. Pavisam skaidri salasāmi kļuva arī uzraksti uz prīmusa korpusa. Savukārt prīmusa deglis, kurš līdz šim ne ar ko neizcēlās priekšmeta kopskatā, pēc restaurācijas kļuva par prīmusa spilgtāko elementu. Izteiktāku un koptēlam atbilstošāku krāsu ieguva arī futlāra siksna.
Restauratoru darba rezultātā, turpmākā laika un vides ietekme uz šo muzeja priekšmetu tika maksimāli apturēta, un prīmuss pievienojās citiem militārās vēstures lieciniekiem Latvijas Kara muzeja krājuma plauktos.
Latvijas Kara muzeja Restaurācijas nodaļa
__________________________________________________