No Padomju armijas demobilizētā Edija Vespera demobilizācijas albums
2020. gada februāris
2011. gadā notikušajā konferencē, ko organizēja Latvijas Okupācijas izpētes biedrība izskanēja skaitlis “629 000”. Pēc demogrāfu aplēsēm apmēram tik daudz Latvijas iedzīvotāju bija nelikumīgi iesaukti aktīvajā dienestā PSRS okupācijas gados. Šie jaunieši uz vairākiem gadiem nonāca Padomju armijas dienestā – vietā, kur, kā zināms, valdīja sava reglamentēta un nereglamentēta kārtības sistēma, leksika, folklora un pat tradīcijas. Šķiet, ka mūsdienās šī vēstures lapaspuse ir mazāk aktuāla un vēl jo mazāk populāra. Tomēr ir jāatceras, ka visu šo puišu dzīvesstāsti, dienesta gadus ieskaitot, ir mūsu sociālās vēstures neatņemama sastāvdaļa. 2020. gada februārī Latvijas Kara muzeja krājumā nonāca priekšmets, kas spilgti raksturo ne tikai kādu Padomju armijas tradīciju, bet arī tā laika sabiedrības prasmi no sērijveidā ražotiem priekšmetiem darināt unikālus darinājumus. Muzeja mēneša jaunieguvums – demobilizācijas albums.
Demobilizācijas albums ir albums, ko iesauktais gatavoja laikā, kad tuvojās viņa demobilizācija no dienesta, jeb dienesta perioda beigas. Oficiāli šo procesu dēvēja par atvaļināšanu no aktīvā dienesta uz rezervi. Parasti albums sastāvēja ne tikai no dienesta laikā uzņemtajām fotogrāfijām, bet arī no zīmējumiem, avīžu izgriezumiem, dokumentiem, kā arī no personīgajiem pierakstiem un dienesta biedru ierakstiem. Katram albumam bija īpašs vizuālais noformējums, ko pats ar savām rokām gatavoja pats albūma īpašnieks, vai arī kāds, ar māksliniekā dotībām apveltītais, dienesta biedrs. Tātad - pēc savas būtības demobilizācijas albums ir oriģināli dekorēts, autobiogrāfiska rakstura albums, kura saturs, ar fotoattēlu, zīmējumu un dokumentu starpniecību atspoguļo konkrētā indivīda atmiņu par dienestā aizvadīto laiku.
Šis albums piederējis liepājniekam Edijam Vesperam, kurš kopā ar savu brāli dienēja Padomju armijā no 1986. līdz 1988. gadam. Viņu karaspēka vienība bija dislocēta kādā Novorosijskas rajona ciematā, Melnās jūras krastā, kur abi brāļi pildīja zenītraķešu operatoru - planšetistu uzdevumus. Par piederību zenītraķešu operatoru pulkam liecina arī demobilizācijas albuma vāka noformējums, kur ir attēlots, tēmēklī notvertās, amerikāņu lidmašīnas “F-16” korpuss.
Tieši albuma vizuālais noformējums atšķir to no parasta un ikdienišķa fotoalbuma. Kā zināms, karadienestā iesauktie jaunieši jau izsenis mēdza aizpildīt dienesta brīvākus brīžus ar rokdarbu meistarošanu, zīmēšanu, dzejas rakstīšanu un citiem radošiem laika pavadīšanas veidiem. Savā ziņā, arī demobilizācijas albuma gatavošana bija šīs senās karavīru tradīcijas jaunāko laiku izpausme.
Edija Vespera albums tika izveidots no veikalā nopirktā albuma, kas uzreiz pēc iegādes tika izjaukts pa lapām un pārkrāsots. Katra albuma lapa, atbilstoši vizuālajai iecerei, tika nokrāsota ar guaša krāsām, bet pēc nožūšanas – nolakota ar pentaftālo laku. Vairums albuma lapu tika nokrāsotas atdarinot koka tekstūru, uz citām bija uzgleznots kāds žurnāla noskatīts attēls. Dažas no lapām aizpildīja izteiksmīgi, ar eļļas krāsām veikti gleznojumi – dienesta vietu ainavas, vai no žurnāliem pārzīmēti skati. Atdarinot apsudrabotu dekoru, albuma lapu stūros tika uzlīmēti smalki rotājumi no alumīnija folijas. Uz folijas virsmas ar tukšas lodīšu pildspalvas palīdzību tika iespiests uz papīra sagatavotais raksts. Lai trauslā folija nesaplīstu, iespiešanas laikā tā bija jānovieto starp divām mīkstām pamatnēm. Līdzīgā tehnikā bija izgatavots noformējums arī no vara folijas. Albuma sākumā tika ielīmēta oriģinālā, Edijam Vesperim adresēta iesaukšanas pavēste, bet noslēgumā – kādā preses izdevumā publicēta, PSRS Aizsardzības ministra pavēle par demobilizāciju. Pēc visu lapu nokrāsošanas, izžāvēšanas un noformēšanas albums no jauna tika salikts kopā.
Protams, ka nedz šis, nedz arī kāds cits demobilizācijas albums, nekad nespēs pilnvērtīgi raksturot Padomju armiju un tajā iesaukto jauniešu vairāk vai mazāk sūro pieredzi. Mūsdienās šāds albums kalpo galvenokārt par spilgtu visa sava laikmeta liecinieku, raksturo individuālo dienesta pieredzi, kā arī atgādina par kādu senu karavīru tradīciju – darināt unikālus priekšmetus no sadzīvē pieejamiem materiāliem.
Latvijas Kara muzejs ir ļoti pateicīgs par Latvijas iedzīvotāju atbalstu, papildinot muzeja krājumu.
Marjus Zaļeckis,
Latvijas Kara muzeja vēsturnieks
