Zemūdene "Spīdola" aizsalušā upē vai kanālā. 1920. gadu beigas
Zemūdene un tās militārā nozīme līdz 1. Pasaules kara beigām
Zemūdens transportlīdzekļu ideja radusies jau viduslaikos, bet nopietnākas teorijas parādījās 17. gadsimtā vairākās Eiropas valstīs. Militāra tipa zemūdeni 1634. gadā aprakstījis kāds garīdznieks, kurš savā pētījumā norādīja, ka zemūdenes korpusam jālīdzinās zivs formai, un tai jākustas uz priekšu un atpakaļ. Viņš norādīja, ka zemūdenes galvenais uzdevums bija zem ūdens ielauzt ienaidnieku kuģu korpusus. Zināms, ka pirmā zemūdene, kas izmantota militārā darbībā, bija amerikāņu strādnieka Dāvida Bušnela radītā zemūdene “Turtle”, kas pēc skata atgādināja olu. 1776. gada septembrī šī zemūdene, kuru vadīja viens cilvēks, veica neveiksmīgu uzbrukumu britu kuģim. Pamazām zemūdens transportlīdzekļa ideja attīstījās, radās jauni modeļi, ko piedāvāja dažādu jūras konfliktu risināšanā.1
Ja būtu jādefinē moderns militārs zemūdens transportlīdzeklis jeb zemūdene, tad zemūdene ir karakuģis, kas paredzēts, lai ilgstoši darbotos zem ūdens jūrā, aprīkots ar periskopu un parasti apbruņots ar torpēdām.2
20. gadsimta sākumā beidzās zemūdeņu eksperimentālais laikmets. Pasaules lielvalstis sāka bruņoties un papildināja savus bruņotos spēkus arī ar zemūdenēm. Periodā no krievu-japāņu kara līdz 1. Pasaules karam zemūdeņu attīstība notika gana strauji. Pirms 1. Pasaules kara sākuma Lielbritānijas flotes pārskatā fiksēts, ka britiem bija 77 zemūdenes un vēl 20 tapšanas stadijā. Francijai bija 78 zemūdenes un 24 tapšanas stadijā, Itālijas arsenālā bija 18 zemūdenes un 24 tapšanas stadijā, Japānai bija 12 zemūdenes un piecas tapšanas stadijā, Krievijai bija 37 zemūdenes un 18 tapšanas stadijā, ASV - 31 zemūdene un 16 tapšanas stadijā, Vācijai - 24 zemūdenes un 12 tapšanas stadijā, Austrijai - sešas zemūdenes un piecas tapšanas stadijā.3
Zemūdenes patieso militāro potenciālu kara apstākļos parādīja vācieši. Vācu zemūdene U-9 1914. gada 22. septembrī vienas stundas laikā nogremdēja trīs britu kreiserus.4 Kara sākumā vācu zemūdenes, uzbrūkot kravas kuģiem, brīdināja kuģu apkalpes, dodot laiku pamest kuģi pirms tā nogremdēšanas, jo to paredzēja militārais kodekss. Jau 1915. gada februārī vācieši taktiku mainīja, uzbrūkot bez brīdinājuma, kas pēc iepriekšējiem noteikumiem klasificējams kā kara noziegums. Tas Lielbritānijai lika spert attiecīgus soļus un sākt savu kuģu aizsardzību pret zemūdeņu uzbrukumiem. Lai arī ko briti darītu, vācu zemūdeņu flote kara laikā tāpat spēja radīt lielus zaudējumus, nekautrējoties nogremdēt arī pasažieru kuģus, kas jau bija ētikas jautājums. Līdz ar to plašākā sabiedrībā zemūdene kā militārs ierocis neieguva to labāko slavu.5 Pastāv uzskats, ka tieši vācu zemūdeņu militāro operāciju veikšana pie ASV krastiem, nogremdējot pasažieru un transporta kuģus, bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc līdz tam neitrālā pasaules lielvara iesaistījās karā Antantes pusē. Vācijas zemūdeņu flote viennozīmīgi bija lielākā starp 1. Pasaules karā iesaistītajām valstīm. Vācija kara laikā uzbūvēja 334 zemūdenes.6
Krievijas Kara flotes zemūdene "Okuņ". Fotogrāfija publicēta grāmatā "Submarines of the Tsarist Navy : A pictorial History"
Tomēr nav ziņu, ka kāda no šīm zemūdenēm būtu veikusi operācijas Rīgas jūras līcī, kur saimniekoja Krievijas Kara flotes zemūdenes. Vācijas armija 1915. gadā ienāca Latvijas teritorijā un vēlējās ar floti ieņemt Rīgas jūras līci. Pirmais mēģinājums nebija sekmīgs, jo pie Irbes jūras šauruma vācu līnijkuģus apturēja krievu zemūdene “Okuņ”. Kopumā darbībai Rīgas jūras līča rajonā norīkoja septiņas zemūdenes, no kurām trīs, “Makreļ”, “Minoga” un “Okuņ”, atradās tieši Rīgas jūras līcī, bet pārējās Baltijas jūrā. Šīs trīs krievu zemūdenes bija būvētas 1908. gadā un neizcēlās ar tām labākajām kaujas spējām, bet 1915. gada vasarā tās novērsa vēl vienu vācu karakuģu ienākšanu uz palikšanu Rīgas jūras līcī. Zemūdeņu klātbūtne vāciešiem nepatika, tāpēc Rīgas jūras līcī iekļuvušie karakuģi lūdza flotes vadībai atļauju atstāt līci.7
Tieši 1. Pasaules kara pieredze zemūdeņu sekmīgajā izmantošanā kaujas apstākļos, kā arī Rīgas jūras līča aizsardzībā, 1920. gadu pirmajā pusē pamudināja Latviju domāt par zemūdeņu iegādi, veidojot savu kara floti.
Zemūdenes Latvijas Kara flotē
1919. gada 10. augustā Latvijas armijas vadība nodibināja Jūras nodaļu, ko ne tuvu nevarēja saukt par nopietnu kara floti, jo tajā ietilpa vien 12 kuģīši, kas nebija būvēti militārām vajadzībām. Jau pēc Latvijas Neatkarības kara 1921. gada 12. jūnijā ūdenī nolaida pirmo karakuģi - mīnu traleri M68, kas ieguva nosaukumu “Virsaitis”, kļūstot arī par flagkuģi. Tobrīd Jūras nodaļa jau bija pārdēvēta par Jūras Pārvaldi,8 bet vēlreiz nosaukumu mainīja 1924. gada 27. jūnijā, kļūstot par Jūras krastu aizsardzības eskadru jūras kapteiņa Arčibalda Keizerlinga vadībā.9
Latvijas Jūras aizsardzības eskadras komandieris admirālis Arčibalds Keizerlings. 1920. gadu beigas
1923. gada 25. janvārī Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste nāca klajā ar ierosinājumu, ka Latvijai ir vajadzīga neliela, bet labi apbruņota kara flote, kas sastāvētu no vidēja lieluma karakuģiem un zemūdenēm. Kara ministrija 1923. gada 14. jūnijā iesniedza Ministru kabinetam kara flotes būvniecības programmu, paredzot arī četru zemūdeņu iegādi. Paredzēja, ka jau 1924. gadā par budžeta līdzekļiem iegādāsies divas zemūdenes. 1924. gada 11. martā Saeima atvēlēja flotes būvniecībai teju 10 miljonus latu četru gadu periodā. Tādējādi pasūtīja vien šīs divas zemūdenes un ne četras, kā iepriekš plānots. Pēc ilgām diskusijām, kas turpinājās arī pēc karakuģu pasūtīšanas, Latvija nosliecās par labu būvniecībai Francijā, nevis Lielbritānijā.10
1924. gada oktobrī Kara ministrija parakstīja līgumu ar franču kuģu būvētavām Havrā un Nantē par divu zemūdeņu būvi 6,5 miljonu latu vērtībā. Abas zemūdenes pēc saviem parametriem bija vienādas: garums – 55,75 metri, platums – 4,8 metri, iegrime – 3,9 metri, jauda – 1300 zirgspēki, maksimālais ieniršanas dziļums – 51 metrs. Bruņojumā bija viens 75 milimetru zenītlielgabals, divi Luisa sistēmas vieglie ložmetēji un seši torpēdu aparāti. Uz katras zemūdenes skaitījās 28 apkalpes locekļi.11
Zemūdenes "Spīdola" būvniecības darbi. Havra, 1920. gadu vidus
1926. gada 1. jūnijā Jūras krastu aizsardzības eskadrai pievienoja izveidoto Zemūdens laivu divizionu (no 1928. gada 3. marta - Zemūdeņu divizions), ieceļot par diviziona komandieri komandleitnantu Ādolfu Bergu, kuru iecēla arī par zemūdenes “Ronis” komandieri. Zemūdeni “Spīdola” komandēja vakts leitnants Oskars Rodiņš.12
Zemūdenes "Ronis" svinīgā nolaišana ūdenī. Nante, 1926. gada 1. jūlijs
Zemūdeni “Ronis” ūdenī nolaida svinīgā ceremonijā 1926. gada 1. jūlijā Nantē,13 bet zemūdeni “Spīdola” tā paša gada 6. oktobrī Havrā.14 1927. gada aprīlī zemūdeņu pieņemšanas komisija veica pēdējos darbus, lai zemūdenes nodotu ekspluatācijā. Tika atzīmēts, ka tik komplicētas karaspēka struktūras, kā zemūdene, citas nav. Daudzās ierīces un mehānismi bija jāpārbauda līdz pēdējam sīkumam.15 1927. gada maijā zemūdenes “Ronis” un “Spīdola” sāka savu ceļu uz Latviju, pa ceļam piestājot Ķīles ostā Vācijā. Zemūdenes iebrauca Liepājas Kara ostā 1927. gada 20. maijā.16
Zemūdenes "Ronis" un "Spīdola" Ķīles ostā. 1927. gada maijs
Jūras krastu aizsardzības eskadrai bija jāveic liels darbs valsts prestiža veidošanas un reprezentācijas jomā. Šajā darbā piedalījās arī zemūdenes un to komandas. 1927. gada 27. jūlijā zemūdenes ieradās Tallinā, demonstrējot savu veiktspēju manevros. Zemūdenes svinīgos pasākumos izrādīja plašākai ārvalstu auditorijai dažādu vizīšu laikā,17 kā arī Latvijas sabiedrībai, to arī cenšoties plašāk izglītot par zemūdenēm, jo to iegāde tomēr nebija viennozīmīga un lēta.18
Zemūdenes "Ronis" un "Spīdola" pietauvotas Daugavmalā. 1930. gadi
Latvijas Kara flotes zemūdeņu likteni izšķīra Latvijas okupācija un 2. Pasaules kara sākums. 1940. gada jūlijā Latvijas Kara flotes kuģiem un arī zemūdenēm nolaida tās karogus un pacēla Padomju kara flotes karogus. Ja karakuģi 1941. gadā pēc Vācijas un PSRS kara sākuma vēl veica operācijas, tad zemūdenes 1941. gada naktī no 24. uz 25. jūniju izveda Liepājas priekšostā un nogremdēja.19
Uzspridzinātā zemūdene "Ronis". Liepājas Kara osta, 1943. gada 4. jūnijs
No Latvijas Kara flotes zemūdenēm un to apkalpes locekļiem līdz mūsdienām saglabājušās vien nedaudzas liecības, kas ļauj gūt priekšstatu par vienu no flotes lepnumiem. Daļa no šīm liecībām glabājas Latvijas Kara muzejā.
Fotogrāfijas, dokumenti, priekšmeti – liecības par Latvijas Kara flotes zemūdenēm Latvijas Kara muzeja krājumā
Muzejs savu krājumu pamatā komplektē uz cilvēku atnesto materiālu bāzes. Pamatā tās ir fotogrāfijas, dokumenti, priekšmeti, tekstilijas u.c. Latvijas Kara muzeja krājumā nav sevišķi daudz priekšmetu no Latvijas Kara flotes zemūdenēm “Spīdola” un “Ronis”, kas ir saprotams. Salīdzinājumā ar citām Latvijas armijas un flotes vienībām Zemūdeņu divizions bija jaunākais un pastāvēja vismazāko laiku. Uz zemūdenēm dienēja neliels skaits jūrnieku, tāpēc arī iespējamība, ka piederīgajiem būtu saglabājušās mantas un tās novēlētas glabāšanai muzejā, ir gana neliela.
Latvijas Kara muzeja krājumā izdevies atrast piecus krājuma priekšmetus/tekstilijas saistībā ar Latvijas Kara flotes zemūdenēm. Šis ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad lielākā daļa (četri) no tiem ir eksponēti ekspozīcijā „Latvijas valsts aizsardzība 1920.- 1940.” un ir apskatāmi muzeja apmeklētājiem. Lai rastos labāks priekšstats par tā laika zemūdenēm un tieši Latvijas Kara flotes zemūdenēm, pēc Latvijas Kara muzeja pasūtījuma izveidoja zemūdenes “Ronis” modeli, ko var aplūkot ekspozīcijā. Šis modelis papildināts ar zemūdenes “Ronis” pēdējā komandiera komandkapteiņa Hugo Legzdiņa attēlu un Nantes kuģu būvētavas dāvināto cirvīti “Ronis” komandai. Tieši šo cirvīti var uzskatīt par vienu no vērtīgākajiem muzeja eksponātiem konkrētajā ekspozīcijā.
Zemūdenes "Ronis" modelis, pēdējā komandiera komankapteiņa Hugo Legzdiņa attēls un Nantes kuģu būvētavas dāvinātais cirvītis "Ronis" komandai ekspozīcijā „Latvijas valsts aizsardzība 1920.- 1940.”
Tikmēr blakus vitrīnā izvietots uz zemūdenes “Ronis” dienējušā kaprāļa Gotharda Strautiņa formas tērps - svārki un cepure. Šeit gan jāsaka, ka šie priekšmeti īpaši neizceļ tieši dienestu uz zemūdenēm, jo formas tērps bija tāds pats kā citām Latvijas Kara flotes vienībām. Vēl krājumā ir Latvijas Kara flotes formas tērpa mētelis, kas piederējis seržantam Miķelim Folkam, kurš dienēja gan uz zemūdenes “Spīdola”, gan “Ronis”.
Zemūdeņu diviziona seržanta Miķeļa Folks formas tērpa mētelis
Līdzīga situācija ir ar dokumentu skaitu Latvijas Kara muzeja krājumā. Četri dokumenti ir uzņemti krājumā, bet viens kā kopēts materiāls atstāts ārpus krājuma, bet brīvi pieejams pētniecībai. Šis materiāls ir pēdējā zemūdenes “Ronis” komandiera komandkapteiņa Hugo Legzdiņa 1990. gadā rakstīto atmiņu daļa, kas saistīta tieši ar Latvijas Kara flotes zemūdenēm. Tajās H. Legzdiņš raksta par savu pieredzi, kā arī citiem nozīmīgiem procesiem, kā, piemēram, virsnieku un jūrnieku apmācības, jūrnieku stāvoklis, dienesta apstākļi, dalība manevros un cita veida mācībās. Tomēr atmiņu daļa nav pilnīga, kas pētniekam var radīt sajūtu, ka kaut kas pietrūkst.
Lai arī tikai kopija, nozīmīgs dokuments ir Latvijas vēstniecības Parīzē 1926. gada 21. septembrī franču valodā rakstīts lūgums Francijas Ārlietu ministrijai, kurā norādītas 15 personas, kas piedalījās zemūdenes “Spīdola” pieņemšanā Havras kuģu būvētavā. Lūgumā aicināts informēt attiecīgās iestādes par šo personu ierašanos.
Citi trīs dokumenti saistīti ar personām, kas dienēja Zemūdeņu divizionā vai tieši uz zemūdenēm. Divi no šiem dokumentiem ir vizītkartes. Viena piederēja Zemūdeņu divizionā dienējušajam administratīvajam leitnantam Jūlijam Grašiņam, bet otra zemūdenes “Spīdola” komandierim komandkapteinim Reinholdam Bļodniekam. Pētniecībai vērtīgāks dokuments ir Jāņa Zagorska pieņemšanas formulārs un dienesta gaitas saraksts no 1927. līdz 1940. gadam. Šajā formulārā un dienesta gaitas sarakstā ir informācija par Jāņa Zagorska dienestu uz zemūdenes “Spīdola”, kas parāda tā laika jūrnieka karjeras iespējas tieši zemūdeņu dienestā.
Zemūdenes "Spīdola" komandiera komandkapteiņa Reinholda Bļodnieka vizītkarte
Lielākais skaits liecību par Latvijas Kara flotes zemūdenēm ir fotogrāfiju kolekcijā, ļaujot vizuāli apskatīt tā laika zemūdenes, to apkalpes locekļus dažādās dienesta situācijās un nedaudz ielūkoties arī zemūdenes iekšienē. Latvijas Kara muzeja krājumā glabājas aptuveni 170 fotogrāfijas, bet noteikti vēl varētu būt tādas fotogrāfijas un fotonegatīvi, kas nav atšifrēti, bet varētu attiekties uz zemūdeņu diviziona jūrniekiem. Pirmās fotogrāfijas ar Zemūdeņu diviziona jūrniekiem Latvijas Kara muzeja krājumā uzņēma jau 1990.-1991. gadā, bet lielāks skaits fotogrāfiju papildināja muzeja krājumu 1993. gadā. Tam sekoja relatīvs pārtraukums, kad 1998. gadā krājumā uzņēma vēl pāris desmitus fotogrāfiju. Var teikt, ka pēdējos 20 gados fotogrāfijas ar Zemūdeņu diviziona jūrniekiem vai zemūdenēm papildinājušas krājumu ne tik masveidīgi, bet regulārāk, lai arī to skaits ar katru gadu sarūk.
Zemūdenes "Spīdola" un "Ronis" pie moliņa. Liepāja, 1920.-1930. gadu mija
Interesantākās fotogrāfijas plašākai publikai, kas nemeklē konkrētas personas, ir ar pašām zemūdenēm. Tā kā abas Latvijas Kara flotes zemūdenes bija vienādas, tad vienīgais veids, kā tās atšķirt, ir pēc marķējuma, respektīvi, zemūdene “Ronis” marķēta ar lielu burtu “R”, bet zemūdene “Spīdola” ar “S”. Tāpat uz zemūdenēm mazākiem burtiem bija arī rakstīts tās nosaukums. Tādējādi arī pētniekam ir vieglāk atšifrēt fotogrāfijā redzamo. Bieži vien abas zemūdenes iemūžinātas fotogrāfijā kopā vai nu piestātnē, vai lielākos pasākumos, vai manevros. Latvijas Kara muzeja krājumā ir vienas no pirmajām uzņemtajām fotogrāfijām ar Latvijas Kara flotes zemūdenēm, vēl to sagatavošanas procesā Francijā, kā arī vienas no pēdējām, ieskaitot fotogrāfijas ar nogremdēto zemūdeņu izcelšanu Liepājā 1943. gadā.
Zemūdenes "Ronis" komanda. Liepāja, 1930. gada 30. augusts
Pēc krājumā esošā fotomateriāla var spriest, ka zemūdeņu jūrniekiem labāk paticis fotografēties uz saviem kuģiem nekā fotosalonos. Lielākā daļa fotogrāfiju uzņemtas tieši uz zemūdenēm, tām atrodoties piestātnē, dokā vai jūrā. Protams, atrodamas arī atsevišķas kolorītas fotogrāfijas, kurās redzami Zemūdeņu diviziona jūrnieki fotosalonā. Fotogrāfiju pētniecībā un personu atpazīšanā palīdz dažādu vienību virsnieku un karavīru portretu kolāžas. Tā kā uz zemūdenēm dienējošo jūrnieku skaits nav liels, tad iespējamība atpazīt personas citās fotogrāfijās ir vēl lielākas. Latvijas Kara muzeja krājumā ir šādas portretu kolāžas no abām zemūdenēm, kas jau praksē ir palīdzējis atpazīt personas citās fotogrāfijās.
Zemūdeņu diviziona dižmatrozis Raudzēns. 1930. gada jūlijs
Jūrnieki nav iztikuši bez sadzīvisku ainu un dažādu mācību fiksēšanas, kā, piemēram, zemūdeņu uzkopšanas darbi, vai ūdenslīdēju mācības. Neliels skaits fotogrāfiju, kas ir reta parādība arī attiecībā uz citiem karakuģiem, uzņemtas zemūdenes iekšienē. Vienā no fotogrāfijām redzami jūrnieki zemūdenes guļamtelpā, citā - redzami mašīntelpā un pie torpēdu aparātiem. Iespējams, izteiksmīgākā fotogrāfija ir ar zemūdenes “Ronis” komandieri jūras kapteini A. Bergu pie periskopa, bet blakus stāv komandkapteinis Reinholds Bļodnieks, kurš sava dienesta laikā komandēja abas Latvijas Kara flotes zemūdenes.
Zemūdenes "Ronis" komandieris jūras kapteinis Ādolfs Bergs pie periskopa. 1930. gadu beigas
Latvijas Valsts svētkos uz 18. novembri Latvijas Kara flotes kuģus, tostarp zemūdenes, izgreznoja ar lampiņām, lai tās diennakts tumšajā laikā cilvēki varētu labāk saskatīt. Šādi skati tumsā ir fiksēti arī fotogrāfijās, iezīmējot zemūdeņu siluetus uz ūdens. Jau pēc Latvijas okupācijas fotogrāfijās fiksēts svinīgi sērīgais brīdis no ceremonijām, kurās no zemūdenēm nolaida Latvijas Kara flotes karogu. Tas principā arī bija Zemūdeņu diviziona gals.
Iluminācija pie Rīgas pils Daugavā, priekšplānā zemūdenes "Ronis" un "Spīdola". 1932. gada 18. novembris
Šajā rakstā īsi aprakstīta vien daļa Latvijas Kara muzejā atrodamo liecību par Latvijas Kara flotes zemūdenēm, lai parādītu, ka šīs liecības var palīdzēt veikt tālākus pētījumus, kā arī radīt lielāku interesi par Latvijas Kara floti un tieši zemūdenēm. Jebkurš muzeja apmeklētājs var iepazīties ar priekšmetiem un fotogrāfijām ekspozīcijā, bet Latvijas Kara muzeja krājumā vēl ir plašākai publikai neredzētas liecības, kas vēl gaida savu vietu izstādēs un ekspozīcijās.
Kristaps Pildiņš
Kolekciju un vēstures pētniecības nodaļas vēsturnieks
___________________________________________
1 Kādas bija pirmās zemūdenes? Latvijas Kareivis, 1927, 20. maijs, 2. lpp.
2 Zemūdenes definīcija. Pieejams: https://www.lexico.com/definition/submarine (Skat. 01.07.2020)
3 Zemūdeņu tālākās attīstības ceļš. Latvijas Kareivis, 1927, 5. jūnijs, 5. lpp.
4 Legzdiņš, H. Ronis - Mana būdiņa un pils zemūdenes komandiera dzīves stāsts. Rīga, 2002, 95. lpp.
5 Voices of the First World War: The submarine war. Pieejams: https://www.iwm.org.uk/history/voices-of-the-first-world-war-the-submarine-war (Skat. 01.07.2020)
6 U-boat – German submarine. Pieejams: https://www.britannica.com/technology/U-boat (Skat. 01.07.2020)
7 Tikai dažas zemūdenes... Latvijas Kareivis, 1931, 10. jūnijs, 2. lpp.
8 Bormanis, V. Latvijas Kara flote, 1919. gada 16. jūlija - 1940. gada 25. jūlijam. Militārais Apskats, 1997, Nr.1., 73. lpp.
9 Turpat, 77. lpp.
10 Priedītis, Ē. Latvijas Kara Flote. 1919-1940. Rīga: Militāras literatūras apgādes fonds, 2004, 35. lpp.
11 Legzdiņš, H. Ronis - Mana būdiņa un pils zemūdenes komandiera dzīves stāsts..., 17.-18. lpp.
12 Priedītis, Ē. Latvijas Kara Flote. 1919-1940..., 51. lpp.
13 Mūsu pirmā zemūdens laiva nolaista ūdenī. Latvijas Kareivis, 1926, 2. jūlijs, 1. lpp.
14 Latvija un Francija. Valdības Vēstnesis, 1926, 9. oktobris, 2. lpp.
15 Pavasaris nāk. Latvijas Kareivis, 1927, 2. aprīlis, 2. lpp.
16 Priedītis, Ē. Latvijas Kara Flote. 1919-1940..., 55. lpp.
17 Bormanis, V. Latvijas Kara flote, 1919. gada 16. jūlija - 1940. gada 25. jūlijam. Militārais Apskats... 81. - 82. lpp.
18 Vai mūsu jaunās zemūdenes atbilst modernām prasībām. Latvijas Kareivis, 1927, 9. marts, 2. lpp.
19 Bormanis, V. Latvijas Kara flote, 1919. gada 16. jūlija - 1940. gada 25. jūlijam. Militārais Apskats... 83. lpp.
