2022. gada vasarā, kādas senas Bolderājas koka mājas remonta laikā, nejauši tika atklāts sen zudušais vēsturisks artefakts – marmora plāksne ar Latvijas Kara skolas (1919 – 1940) izlaidumu devīzēm. Rūpīgi ietīta brūnā papīrā, trauslā plāksne bija iebūvēta skapī, kur gandrīz 85 gadus, tā pildīja plaukta funkciju.
Precīzi nav zināms kad un kādos apstākļos plāksne bija noslēpta Bolderājas nama skapī. Tomēr ir zināms, ka 1940. gadā šajā mājā dzīvoja Latvijas armijas leitnants Augusts Krūmiņš (1900 – 1944). Tāpat ir zināms, ka 1940. gada jūlijā Krūmiņš kļuva par vienu no Latvijas Kara skolas pēdējā izlaiduma absolventiem. Līdz ar to, ar ārkārtēji lielu varbūtību, varam secināt, ka tieši leitnants Augusts Krūmiņš ir parūpējies par plāksnes saglabāšanos līdz mūsdienām.
2022. gada 7. novembrī, Lāčplēša dienas svētku pasākumu atklāšanas ietvaros, Augusta Krūmiņa radinieki nodeva vēsturisko plāksni Latvijas Kara muzeja krājumam.
Paldies leitnantam Augustam Krūmiņam un viņa pēctečiem.
Latvijas Kara skola
Lai uzsāktu Latvijas armijas virsnieku kadru sagatavošanu, 1919 gada 13. septembrī dibināja Latvijas Kara skolu. Mācības bija plānots uzsākt 3. oktobrī tomēr Bermonta karaspēka uzbrukuma laikā tās pārtrauca nemaz neuzsākot un Kara skolas personālsastāvu nosūtīja uz fronti aizstāvēt Rīgu. Pirmais Kara skolas izlaidums notika 1920. gada 20. maijā, savukārt pēdējais – 14. izlaidums - 1940. gada 27. jūlijā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Kara skolas tradīcijas pārņēma 1992. gadā dibinātā Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija
Pēc Kara skolas dibināšanas, uz tās “viesistabas” (saviesīgā zāle) sienas bija izvietotas trīs marmora plāksnes. Katru plāksni rotāja ar zelta burtiem ietonēti gravējumi. Uz vienas no tām bija iegravēti Brīvības cīņās kritušo kadetu vārdi. Uz otras – katra Kara skolas kursa devīze, ko izraudzījās paši kadeti (attiecīgā devīze tika iegravēta pēc katra kursa izlaiduma). Savukārt, trešā plāksne glabāja katras nodaļas labāko virsnieku vārdus, šādi motivējot arī citus kursantus tiekties pēc sasniegumiem.
Latvijas Kara skola darbojās līdz 1940. gada rudenim, kad tās darbību pārtrauca padomju okupācija. Pārējo marmora plākšņu liktenis nav zināms.
Leitnants Augusts Krūmiņš
Latvijas Neatkarības kara dalībnieks (Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme (1918-1920) un LR atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas medaļa). Vēlāk dienējis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. 1928. gada novembrī 9. Rēzeknes kājnieku pulka rotas virsseržantam Augustam Krūmiņam piešķirta Triju zvaigžņu ordeņa Goda zīme (1.pakāpe). Dienestu turpina Vidzemes artilērijas pulkā kā virsnieka vietnieks. Beidzis divklasīgo ministrijas skolu Bolderājā; Latvijas kultūras veicināšanas biedrības ģimnāziju (1936).
1940.gada 27.jūlijā Augusts Krūmiņš beidza Kara skolu (pēdējais KS izlaidums) ar leitnanta pakāpi un tika ieskaitīts Krasta artilērijas pulkā (varbūt pats to izvēlējies, jo dislocēts Daugavgrīvā, netālu no mājām).
Paralēli Kara skolai studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tautsaimniecības nodaļā (1938 -1944) (par to liecina armijas komandiera atļauja, kas pievienota iestājas dokumentiem LU).
Diemžēl, informācija par Augusta Krūmiņa likteni pēc Otrā pasaules kara ir trūcīga un daudzviet neskaidra.
