Viņš bija viens no diviem Latvijas kara aviācijas ģenerāļiem un viens no diviem Latvijas armijas ģenerāļiem latgaliešiem. Jezups (arī saukts – Jāzeps) Baško dzimis 1889. gada 8. janvārī Jasmuižas pagasta Kastires ciemā daudzbērnu ģimenē. Savas skolas gaitas Jezups uzsāka Belostokā (mūsdienu Polijas teritorijā), kur dzīvoja un strādāja viņa vecākais brālis Kazimirs. Pēc Belostokas reālskolas beigšanas, Jezups vēlējās iestāties Kijevas inženieru skolā, tomēr pēc dokumentu iesniegšanas sekoja atteikums - “personas, kuras nepieder muižnieku kārtai, skolā netiek uzņemtas”. Par laimi, Kijevas inženieru skola nebija vienīgais variants - Baško bija pieteicies arī karaskolai. Tādejādi, ar 1908. gada iestāšanos Vladimira karaskolā Pēterburgā, iesākāsa arī Jezupa Baško militārā karjera.
Pēc skolas beigšanas J. Baško uzsāka dienestu 13. sapieru bataljonā Smoļenskā. Dienesta gaitas ritēja sekmīgi tomēr Jezupam gribējās apgūt jaunas zināšanas. Domājams, ka Baško ambīcijas un sapņi sniedzās līdz pat kara akadēmijas durvīm, bet kā katolim iestāšanās akadēmijā viņam bija liegta. Profesionālās izaugsmes ierobežojumi bija sarūgtinoši tomēr tie neizslēdza negaidītu likteņa pavērsienu iespēju - reiz kādā dienā sapieru bataljona kancelejā no Pēterburgas pienāca aicinājums virsniekiem stāties gaisakuģu skolā. Iespējams, ka līdz šim par šādas skolas eksistenci Baško nemaz nezināja, bet aizvainojums par liegumu stāties kara akadēmijā bija tik liels, ka lēmums nāca vienā mirklī. Tās pašas dienas vakara jundā Jezups Baško paziņoja: “Es vēlos iestāties gaisakuģniecības skolā”.
Šādi, gandrīz nejauši, Baško kļuva par kara lidotāju un turpināja ar aviāciju saistītās mācības vēl divās iestādēs – Pēterburgas un Gatčinas gaisakuģniecības skolās. Jau 1912. gadā viņš uzstādīja pirmo no saviem lielajiem sasniegumiem: 15. augustā kopā ar trim virsniekiem Baško veica 15 stundas ilgu lidojumu ar gaisa balonu, nolidojot 900 verstis (aptuveni 900 kilometrus) un nolaižoties Arhanģeļskas apkārtnē. 1913. gadā J. Baško saņēma poručika dienesta pakāpi un apprecējās ar Jevdokiju Kirikovu - savu uzticamo un pacietīgo dzīves līdzgaitnieci visos turpmākajos dzīves pārbaudījumos.
1914. gada martā J. Baško uzņēma par lidotāju Kauņas cietokšņa gaisa kuģniecības rotā, kur viņš bija aerostata “Jastreb” komandiera palīgs. Kad sākās Pirmais pasaules karš poručiks Baško saskaņā ar mobilizācijas pavēli bija iedalīts 13. gaisakuģniecības rotā Pēterburgas apkārtnē, bet jau no oktobra – jaunformējamajā lidmašīnu “Iļja Muromec” nodaļā. Šīm - sava laika lielākajām četrmotoru bumbvedēju lidmašīnām, ko bija konstruējis tolaik jaunais un talantīgais, bet vēlāk pasaules slavenais aviācijas konstruktors Igors Sikorskis, bija lemts padarīt latgalieti Jezupu Baško par slavenu.
1915. gadā J. Baško saņēma štābkapteiņa dienesta pakāpi un kļuva par lidmašīnas “Ilja Muromec Kijevskij” komandieri, jau pēc gada – Baško kļuva arī par 3. aeroplānu kaujas nodaļas komandieri. Jaunais latgalietis piedalījies Pirmā pasaules kara gaisa kaujās un operācijās, kur guva ne tikai ievainojumus, bet arī slavu un atzinību. 1915. gada 5. jūnijā Galīcijas frontē Baško komandētajam bumbvedējam izdevās iznīcināt ienaidnieka vilciena ešelonu, neitralizējot aptuveni 30 000 ienaidnieka artilērijas lādiņu. Par to lidotājus apbalvoja ar Sv. Vladimira ordeņa IV šķiru. Šo J. Baško apbalvojumu par varonību un aviatora meistarību vēlāk papildināja arī Sv. Jura, Sv. Annas un Sv. Staņislava ordeņi. Tikmēr, turpinoties karadarbībai, turpinājās arī varoņdarbi - 1915. gada 5. jūlijā J. Baško komandētais lidaparāts izcīnīja gaisa kuģu vēsturē pirmo bumbvedēja kauju ar trim vācu iznīcinātājiem vienlaicīgi. Baško lidaparāts bija sašauts, viņš pats - ievainots, tomēr prasmīgajam lidaparāta komandierim izdevās izrauties no ielenkuma un nosēdināt bumbvedēju drošā teritorijā. 1916. gada septembrī J. Baško saņēma kapteiņa dienesta pakāpi, kurai drīz sekoja arī apakšpulkveža (1917. gada maijs) un pulkveža (1917. gada nogale) dienesta pakāpes.
Pateicoties savām izcīnītajām gaisa kaujām Jezups Baško kļuva ārkārtīgi labi pazīstams un pat slavens. Tieši viņš bija veicis trešdaļu no visiem Krievijas smagās aviācijas kaujas lidojumiem. Tieši viņu kā labāko Krievijas smagās kara aviācijas lidotāju ierakstīja Starptautiskās aviācijas kluba (Francijā) Blesio zelta grāmatā. Viņš bija pirmais, kas Krievijas aviācijā sāka grupu lidojumus ar sešām līdz 12 lidmašīnām un pirmais, kas uzsāka ziemas lidojumus, nomainot lidmašīnai riteņus pret slēpēm. Visbeidzot - Baško kontā bija arī vairāki pasaules un vairāki Krievijas aviācijas rekordi, tostarp arī kara laikā sasniegtais pasaules rekords lidojuma augstumā – 5100 metri. Šādi izvērtās jaunā latgalieša aviācijas karjera.
1918. gada sākumā, kad revolucionāro noskaņojumu rezultātā Krievijas armijas daļas haotiski atkāpās no Baltkrievijas teritorijas, J. Baško veica pārlidojumu uz Babrujsku (mūsdienu Baltkrievijas teritorijā) un nosēdās poļu korpusa kontrolētajā teritorijā. Tur Baško ieskaitīja dienestā 1. poļu korpusā kā lidotāju, tomēr drīz vien Bobrujskas apkārtni ieņēma vācu karspēks un sākās poļu korpusa atbruņošana. Tomēr kopā ar vēl dažiem poļu virsniekiem J. Baško izdevās aizbēgt no vācu kontrolētās teritorijas un ar lidmašīnu pārbēgt pāri frontei uz Krieviju. Tur, apsūdzot spiegošanā, viņu uzreiz apcietināja lielinieki. Baško pārveda uz Maskavu un pēc mēneša atbrīvoja, atpazīstot kā gaisa kauju slavenību (parādās arī dati, ka atbrīvots kā “virsnieks ar strādnieku un zemnieku izcelsmi”) .
1918. gada jūnijā J. Baško iecēla par Sarkanās armijas Ziemeļu gaiskuģu grupas komandieri, vēlāk par eskadriļas komandieri un lidmašīnu “Iļja Muromec” instruktoru aviācijas grupā (divizionā). No 1919. gada J. Baško bija pasniedzējs aviācijas skolā. Līdz 1921. gadā atvaļināts kā Latvijas pilsonis.
Latvijas armijas Aviācijas diviziona virsnieki un kara lidotāji. 1922. gads. 3. no labās – pulkvedis Jezups Baško
Uzreiz pēc atvaļināšanas, 1921. gada Līgo vakarā Jāzeps Baško ar ģimeni – sievu un trim bērniem, atgriezās Latvijā. Pilsoņu kara haosa pārņemtā Krievija bija palikusi pagātnē, lai gan daži politiķi un militārpersonas vēlāk asi pārmeta Baško viņa darbošanos lielinieku labā Krievijā. Savās atmiņās J. Baško atceras, ka pēc Latvijas robežās šķērsošanas un ievietošanas Rēzeknes karantīnas nometnē no izraidīšanas atpakaļ uz Krieviju viņu paglābis toreizējais Latgales divīzijas komandieris pulkvedis Krišjānis Berķis. Baško nebija galvotāja, jo, ja sabrukušajā Krievijas Impērijas armijā viņu atpazina kā slavenu lidotāju, tad dzimtajā Latgalē viņš bija nevienam neinteresants bēglis. Berķis bija vienīgais, kas pēc Baško lūguma sameklēja viņa paziņu vēl no pirmskara laikiem – Satversmes sapulces deputātu Antonu Laizānu, kurš Baško ģimeni no karantīnas nometnes arī izpestījis.
No kuplās Baško ģimenes dzīvs bija palicis tikai viens no brāļiem, kura mājās pirmo laiku pēc atgriešanās arī uzturējās Jezups ar sievu. Tālāk Baško ceļš veda uz Rīgu, kur viņš meklēja kontaktus ar latviešu lidotājiem. Drīz vien noskaidrojās, ka latviešu kara lidotāji par Baško vārdu tomēr bija dzirdējuši un jau pēc mēneša – 1921. gada 22. jūlijā viņu uz brīva līguma pamata pieņēma Latvijas armijas Aviācijas diviziona Aviācijas skolā par teorētisko disciplīnu pasniedzēju. Lai gan Baško brīvi runāja krievu, poļu, franču un vācu valodās, latviski tobrīd viņš runāja tikai tās latgaliskajā literārajā variantā. Tomēr itin drīz viņš apguva arī latviešu valodu un varēja strādāt gan par pasniedzēju, gan rakstīt pirmos aviācijas teorētisko disciplīnu mācību līdzekļus latviešu valodā. Tieši J. Baško spalvaskātam piederēja pirmās aviācijas mācību grāmatas latviešu valodā: “Aeronavigācija”, “Gaisa flotes darbība”, “Ātruma grafika”, uc.
Aviācijas parka karavīri un viesi. Spilves lidlauks, 1920. gads. 3. no labās – pulkvedis Jezups Baško
1922. gadā iesaukts aktīvajā karadienestā un pulkveža pakāpē iecelts par Aviācijas diviziona tehniskās nozares vadītāju, bet no 1923. gada – par Aviācijas diviziona komandieri.
Pulkveža Baško vadībā saveda kārtībā Pirmā pasaules karā sapostīto Spilves lidlauku, kas kļuva par Latvijas militārās aviācijas galveno bāzes vietu. Baško personīgi uzraudzīja Latvijas kara aviācijas reglamentu izstrādāšanu. Turklāt pulkvedis bieži personīgi devās ārzemju komandējumus, lai pats savām acīm iepazītos ar Latvijas Aviācijas pulkam piedāvātajām militārajām lidmašīnām un organizētu to iepirkšanu: šo valstu sarakstā bija Lielbritānija, Igaunija, Polija, Itālija.
Svinības Aviācijas divizionā. 1920. gadi. 2. no labās – pulkvedis Jezups Baško
Svinīgs pasākums Aviācijas divizionā. 1925. gads. 5. no labās – pulkvedis Jezups Baško
Līdzās komandējošā virsnieka dienesta pienākumiem pulkvedis darbojās kā lektors Aviācijas skolā, Latvijas Kara skolā, Virsnieku kursos un pat Katoļu garīgajā seminārā.
1929. gadā J. Baško iecēla par Tehniskās divīzijas štāba priekšnieku un aviācijas inspektora vietas izpildītāju. 1933. gadā J. Baško kļuva par Elektrotehniskā diviziona komandiera vietas izpildītāju. 1935. gadā atkārtoti iecelts par Tehniskās divīzijas štāba priekšnieku, bet no 1937. gada – par Sakaru bataljona komandiera vietas izpildītāju. Visbeidzot 1938. gada februārī J. Baško iecelts par armijas aviācijas priekšnieku.
Laikraksta “Laiks” Nr. 15. (22.02.1989.) par J. Baško raksta: “Viņš bija ne tikai ievērojams kara lidotājs, bet arī liela personība, dziļi reliģiozs cilvēks, vienādi taisnīgs pret virsniekiem un saviem padotajiem. Viņš nebija karjerists, bet kluss, nenogurstošs sava darba darītājs. Un aviācijas jomā Baško bija liela autoritāte ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām.”
Latvijas armijas Aviācijas pulka virsnieki ar Tehniskās divīzijas vadību pēc inspekcijas skates. 1926. gada 8. decembris. 1. rindā 3. no kreisās – plkv. J. Baško
Bijušais Kara skolas kadets Valters Zirnītis jau vēlāk pēc kara trimdā atcerējās: “Mēs, kadeti, ģenerāli, toreiz pulkvedi Baško iepazinām, klausoties lekcijas par kara aviāciju un Latvijas karaskolu. Arvien draudzīgs, sirsnības apdvests, runāja pārliecinoši, pazīdams savu priekšmetu līdz pēdējam sīkumam. Atmiņā palicis kāds J. Baško izteiciens ar humora pieskaņu, ko viņš reizēm pieminēja, stāstot par lidotājiem, kuriem šī nozare nebijusi “asinīs”, tie lidojot kā “kurpņīks”. Viņš bija latgalietis un lietoja šī novada izloksni”.
1939. gadā Jezups Baško laikrakstā “Brīvā Zeme” publicēja savas atmiņas “Virs ienaidnieka zemes”, kur stāstīts par Pirmo pasaules karu un par sekojošo revolucionāro haosu Krievijā. Baško atmiņas ir pārizdotas dažus gadus atpakaļ un ir jāatzīst, ka šis latviešu kara lidotāja dzīves posms itin labi varētu kalpot par pamatu asa sižeta piedzīvojumu romānam.
Ģenerālis Jezups Baško. 1940. gadu 1. puse
1940. gadā Jezups Baško saņēma ģenerāļa dienesta pakāpi. Tomēr drīz vien padomju okupācijas vara likvidēja Latvijas valstiskumu un Latvijas armiju. 1940. gada 13. augustā J. Baško atvaļināts no dienesta slimības dēļ. Pieredzējušais un dzīves piedzīvojumu rūdītais virsnieks labi saprata jaunās varas būtību, viņš vēlējās būt tālāk no Rīgas un tālāk no jebkādas sabiedriskās darbības. J. Baško pārcēlās uz Latgali, kur dzīvoja Jasmuižas pagastā un turpināja nodarboties ar lauksaimniecību.
Savas militārās karjeras laikā J. Baško saņēma vairākus apbalvojumus – Latvijas 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2. šķiras Viestura ordeni, Latvijas Aizsargu Nopelnu krustu, Krievijas Sv. Jura zobenu, 4. šķiras Sv. Jura ordeni, 3. un 4. šķiras Sv. Vladimira ordeni, Polijas 3. šķiras Polonia Restituta ordeni, Čehoslovākijas 3. šķiras Baltās Lauvas ordeni, Vatikāna 2. šķiras Bonemerenti krustu, kā arī citus augstus Krievijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas apbalvojumus.
Baško vecākais dēls Jāzeps (dzimis 1917. gada 13. oktobrī) Otrā pasaules kara laikā devās karot kā latviešu leģiona ārsts-leitnants, kļūstot par Dzelzs krusta ordeņa kavalieri. 1944. gada 13. februārī 34. grenadieru pulka ārstu Jāzepu Baško Volhovas purvos saplosīja granāta. Savukārt Baško meita Regīna Otrā pasaules kara izskaņā devās bēgļu gaitās uz Rietumiem, Latvijā palika jaunākais dēls Julians.
Latvijas Kara muzeja krājumā glabājas vairāki ar ģenerāli J. Baško saistīti priekšmeti, t. sk.:
Armijas aviācijas priekšnieka pulkveža Jezupa Baško formastērpa svārki. 1930. gadu beigas
______________________________
Latvijas Kara muzeja fotoattēli:
Aviācijas pulka virsnieki. 1930. gadi. 3. rindā 6. no labās – pulkvedis J. Baško
Aviācijas pulka virsnieki un viesi kādā svinīgā pasākumā. 1920.-1930. gadi. 1. rindā 8. no labās – pulkvedis J. Baško
Latvijas armijas virsnieki pie svinību galda. 1930. gadu otrā puse. 1. no labās – pulkvedis J. Baško
Latvijas armijas Aviācijas pulka virsnieki, armijas augstākie virsnieki, kungi civilā. Ap 1938. gadu. 1. rindā 4. no labās – pulkvedis J. Baško
Latvijas armijas Aviācijas pulka virsnieki un viesi. 2. rindā 3. no labās – pulkvedis J. Baško. 1930. gadi
Tautas Armijas augstākā virsniecība Virsnieku klubā. 1940. gada vasara. 2. rindā 5. no labās – ģenerālis J. Baško
____________________________________________
Informāciju sagatavoja Latvijas Kara muzeja Direktora vietnieks pētniecības darbā Juris Ciganovs
