Ģenerālis Eduards Aire (1876–1933)
Pulkvedis Eduards Aire
Eduards Aire dzimis 1876. gada 2. jūnijā Naukšēnu pagasta “Ķikutos”. Mācījās Naukšēnu pagastskolā, Rūjienas elementārskolā un Valmieras pilsētas skolā. 1894. gadā E. Aire brīvprātīgi iestājās Krievijas armijā, ieskaitīts 101. kājnieku pulkā. 1895. gadā viņš uzsāka mācības Viļņas junkurskolā, kuru pabeidza 1897. gadā jau kā podporučiks, un turpināja dienestu Daugavgrīvas cietokšņa kājnieku bataljonā.
1908. gadā E. Aire, būdams jau kapteinis, iestājās Ģenerālštāba akadēmijā. Līdz 1913. gadam bija taktikas pasniedzējs, vēlāk arī junkuru rotas komandieris Kazaņas karaskolā.
Pirmā pasaules kara laikā, sākot ar 1914. gadu, E. Aire dienēja 77. divīzijas štābā, 4. Sibīrijas korpusa štābā un 2. armijas korpusa štābā. 1916. gada janvārī viņš ieguva apakšpulkveža dienesta pakāpi. 1917. gada martā E. Airi iecēla par 84. divīzijas štāba priekšnieku, un jau pēc dažiem mēnešiem, augustā, viņš saņēma pulkveža dienesta pakāpi.
1918. gada janvārī E. Aire kļuva par komandieri Rumānijas frontes 84. divīzijai, kas vēlāk pārdēvēta par 4. musulmaņu divīziju. 1918. gada jūnijā E. Airi piekomandēja 1. musulmaņu korpusa štābam. 1918. gada oktobrī viņš iestājās Krievijas Dienvidu armijā, vēlāk turpināja dienestu atsevišķā Saratovas korpusa štāba Donas (kazaku) karaspēkā, Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijā un Novorosijskas apgabala virspavēlniecības štābā.
Sakarā ar ģimenes atrašanos Sarkanās armijas ieņemtajos apgabalos E. Aire bija pieņēmis uzvārdu Veslovs. 1920. gada jūnijā viņš atgriezās Latvijā.
Svinīgs pasākums Latvijas armijas Virsnieku klubā. 1920. gadu 2. puse. 2. rindā 4. no kreisās – ģenerālis E. Aire
1920. gada 11. jūlijā E. Aire iestājās Latvijas armijā. Sākotnēji viņš dienēja Virspavēlniecības štāba Operatīvajā daļā, bet jau 1. augustā kļuva par Kara mācību iestāžu priekšnieka vietas izpildītāju. 1922. gada aprīlī E. Aire sāka lasīt lekcijas Kara skolā, bet oktobrī viņu iecēla par Galvenā štāba Operatīvās daļas priekšnieku.
Latvijas armijas augstākā virsniecība. 1920. gadu 1.puse. 1. rindā 4. no labās – pulkvedis E. Aire
1926. gadā E. Aire saņēma ģenerāļa dienesta pakāpi. No 1925. līdz 1933. gadam E. Aire bija Armijas komandiera štāba priekšnieks, sevišķu uzdevumu ģenerālis pie Valsts prezidenta, Kara būvniecības pārvaldes priekšnieks un, uz neilgu laiku, Apgādes pārvaldes būvniecības daļas priekšnieks.
Kara būvniecības pārvaldes darbinieku sanāksme. Rīga, 1930. gadu sākums. 1. rindā 8. no labās – ģenerālis E. Aire
E. Aire miris 1933. gada 28. maijā Rīgā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.
Savas militārās karjeras laikā E. Aire saņēma vairākus apbalvojumus – 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 4. šķiras Krievijas Sv. Vladimira ordeni, 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni, 2., 3. un 4. šķiras Sv. Annas ordeni, kā arī augstus Igaunijas un Somijas apbalvojumus.