Ģenerālis Antons Zviedris (1879–1955)
Pulkvedis Antons Zviedris. 1920. gadu 1. puse
Antons Zviedris dzimis 1879. gada 30. martā Burtnieku pagastā. Beidzis Katrīnas II pilsētas skolu Rīgā un Arhangeļskas mehāniski tehnisko skolu. 1900. gadā A. Zviedris kā brīvprātīgais iestājās armijā, 100. kājnieku pulkā. 1901. gadā iestājās Viļņas junkurskolā, kuru pabeidza 1904. gadā kā podporučiks. Pēc skolas turpināja dienestu Daugavgrīvas cietokšņa kājnieku bataljonā.
1905. gadā A. Zviedris iestājās Intendantūras akadēmijā Pēterburgā, pēc kuras beigšanas turpināja dienestu kā virsnieks Galvenajā intendantūras virsvaldē un Tehniskajā komitejā. Līdz 1911. gadam saņēma trīs dienesta pakāpju paaugstinājumus – poručika (1907. gadā), štābkapteiņa (1909. gadā) un kapteiņa (1911. gadā). No 1911. līdz 1914. gadam A. Zviedris bija Pēterburgas apriņķa intendantūras Mobilizācijas daļas priekšnieks, bet vēlāk – Kronštates cietokšņa intendants un 33. divīzijas intendants. 1914. gada decembrī A. Zviedrim piešķīra pulkveža dienesta pakāpi.
1918. gada februārī A. Zviedris atvaļinājās. Līdz 1920. gadam bija Ukrainas hetmaņa armijas Odesas intendantūras noliktavas priekšnieks, Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijas Odesas brīvprātīgo strēlnieku divīzijas intendants un 47. divīzijas 2. brigādes apgādības priekšnieks. 1920. gada janvārī A. Zviedri iecēla par Proskurovas apgabala intendantu. Pavasarī atgriezās Latvijā un jau 12. jūnijā iestājās Latvijas armijā, Galvenajā apgādības pārvaldē.
1921. gadā A. Zviedris kļuva par Armijas saimniecības pārvaldes Tehniskās komitejas priekšsēdētāju, kam sekoja Bruņošanās pārvaldes priekšnieka palīga amats (1922. gadā) un Kara saimniecības pārvaldes priekšnieka vietas izpildītāja un intendanta amats (1924. gads). 1926. gadā A. Zviedris saņēma ģenerāļa dienesta pakāpi.
Laikraksta “Latvijas Kareivis” Nr. 275, 1928. gada 2. decembra rakstā par Kara ministrijas darbību kara ministrs Eduards Kalniņš uzsver ģenerāļa A. Zviedra panākumus darbā: “Galvenās intendantūras pārvalde zem ģenerāļa Zviedra vadības veikusi darbu, kurā nākas konstatēt nenoliedzamu progresu, kas sasniegts armijas apgādes lietā, zīmējoties uz apgādes organizāciju, tā arī apgādes priekšmetu kvalitātes pacelšanu. Sevišķi uzsverama atvēlēto valsts līdzekļu taupīga un lietderīga izmantošana. [..] Šie panākumi sasniegti pateicoties ģenerāļa Zviedra nenogurstošajiem pūliņiem, saprātīgai rīcībai un nesavtīgam darbam.”
1928. gadā A. Zviedri iecēla par Latgales divīzijas intendantu. 1931. gadā atvaļinājās sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Vācu okupācijas laikā no 1941.līdz 1944. gadam A. Zviedris bija Rīgas maizes fabrikas direktors. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Darbojās bēgļu nometņu komitejās un Latvijas Centrālās padomes un citās trimdas organizācijās.
Miris 1955. gada 2. augustā Minhenē.
Savas militārās karjeras laikā A. Zviedris saņēma apbalvojumus – Krievijas 2. šķiras Sv. Staņislava ordeni, 2. un 3. šķiras Sv. Annas ordeni.
