Ģenerālis Nikolajs Dūze (1891–1951)
Ģenerālis Nikolajs Dūze
Nikolajs Dūze dzimis 1891. gada 1. augustā Rīgā. 1911. gadā viņš uzsāka dienestu Krievijas armijas 27. artilērijas brigādē Viļņā, 1913. gadā nokārtoja rezerves praporščika pārbaudījumus. 1914. gadā, sākoties 1. pasaules karam, N. Dūzi mobilizēja 259. kājnieku pulkā, kur kaujās Galīcijā un Karpatos viņu divas reizes ievainoja. 1914. gada decembrī N. Dūze saņēma podporučika dienesta pakāpi, bet līdz 1917. gadam bija sasniedzis kapteiņa dienesta pakāpi. Pēc revolūcijas Krievijā 1918. gada februārī Ukrainā N. Dūze atvaļinājās no dienesta Krievijas armijā un martā iestājās Ukrainas hetmaņa armijas Kijevas virsnieku instruktoru skolā.
Pēc atgriešanās Latvijā 1919. gada 12. jūnijā N. Dūze iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, kur sākumā dienēja Rīgas Jaunformējamajos spēkos, bet no jūlija pārgāja uz Liepājas karaskolu. 1919. gada oktobrī N. Dūze kļuva par Instruktoru bataljona komandieri Rīgā, bet jau decembrī viņu iecēla par Grobiņas kājnieku pulka komandieri.
Svinīga pasākuma laikā. 1929. gads. 2. rindā aizmugurē 1. no kreisās – pulkvedis N. Dūze
1920. gada martā N. Dūze saņēma pulkveža-leitnanta dienesta pakāpi. Turpinot militāro izglītību, 1924. gadā viņš pabeidza vecāko virsnieku kursus, bet 1929. gadā – Kara akadēmiskos astoņu mēnešu kursus.
Valsts prezidents G. Zemgals Zemgales divīzijā. 1920./ 1930. gadu mija. 1. rindā 3. no labās stāv – pulkvedis N. Dūze
1925. gadā N. Dūzi paaugstināja par pulkvedi, bet 1936. gadā – par ģenerāli un iecēla par Zemgales divīzijas komandiera palīgu. 1939. gadā viņš kļuva par Kurzemes divīzijas komandiera palīgu.
Zemgales divīzijas pārvaldes virsnieki ar kundzēm. Daugavpils, 1930. gadu 1. puse. 1. rindā 1. no labās stāv – pulkvedis N. Dūze
1940. gadā N. Dūze atvaļinājās no dienesta. Vācu okupācijas laikā bija Latvijas invalīdu kooperācijas savienības priekšnieks. 1944. gada 17. martā parakstīja Latvijas Centrālās padomes Memorandu, kurā bija prasība atjaunot Latvijas valstisko neatkarību un izveidot Latvijas armiju, lai aktīvi cīnītos pret atkārtoto padomju okupāciju. 2. pasaules kara laikā izbrauca uz Čehoslovākiju.
Kara ministrs ģenerālis J. Balodis un Latvijas armijas augstākā virsniecība Armijas virsnieku klubā. Rīga, 1936. gads. 2. rindā 2. no kreisās – ģenerālis N. Dūze
Latvijā N. Dūze atgriezās 1945. gada vasarā. Drīz pēc tam 1946. gada janvārī N. Dūzi apcietināja un ieslodzīja Rīgas Centrālcietumā. Kara tribunāls viņam piesprieda 6 gadus ieslodzījumā, taču 1946. gada 30. decembrī pēc tiesas sprieduma pārsūdzēšanas Maskavā attaisnots.
Zemgales divīzijas pārvaldes virsnieki. Daugavpils, 1936. gada beigas. 1. rindā 7. no kreisās – ģenerālis N. Dūze
Miris 1951. gada 14. decembrī. Apbedīts Rīgā, II Meža kapos.
Latvijas Kara muzeja krājumā glabājas vairāki ģenerālim N. Dūzem piederējuši priekšmeti, t. sk.:
Ģenerāļa N. Dūzes formas svārku zīmotnes. 1930. gadi
Ģenerāļa N. Dūzes Igaunijas armijas I kājnieku pulka krūšu nozīme. 1930. gadi
Dāvinājuma plāksnīte Latvijas armijas ģenerālim N. Dūzem. 1936. gads
Savas militārās karjeras laikā N. Dūze saņēma Latvijas 2., 3. un 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu, Latvijas skautu pateicības zīmi “Svastika”; Igaunijas 3. šķiras Ērgļa ordeni; Krievijas Sv. Jura zobenu, 4. šķiras Sv. Jura ordeni, 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni, 2., 3. un 4. šķiras Sv. Annas ordeni.
