Savu gaitu pie lasītājiem sāk jaunā Latvijas Kara muzeja Gadagrāmata, pēc kārtas jau septiņpadsmitā. Tā kā šogad Latvijas Kara muzejs svin savas dibināšanas 100.gadadienu, tad arī jaunā muzeja gadagrāmata jeb muzeja zinātnisko rakstu krājums, šogad, atšķirībā no citiem gadiem, ir ieguvusi atšķirīgu veidolu. Muzeja 100.jubilejas izdevums atšķiras no citām gadagrāmatām ar savādāku vizuālo tēlu, kā arī saturs šim rakstu krājumam ir nedaudz savādāks, proti, šoreiz apzināti saturs veidots tikai no Latvijas Kara muzeja vēsturnieku veikuma runājot par muzeja vēsturi un muzeja krājuma materiāliem kā mūsu valsts militāri politiskās vēstures artefaktiem.
Lūk, ar kādiem rakstiem šogad lasītāji varēs iepazīties mūsu muzeja gadagrāmatā: Aija Fleija – par Latvijas Kara muzeja darbības atjaunošanu un pirmajiem darbības gadiem 20.gadsimta 1990.gadu sākumā; Dainis Poziņš – par Krievijas armijas 205.Šemahinskas kājnieku pulka kareivja Jāņa Jansona dienasgrāmatu par karaklausības laikiem; Barba Ekmane – par muzeja krājumā esošo vēstures avotu, Latvijas Republikas policijas Rīgas prefektūras ienākošo telefonogrammu grāmatu (1939-1940); Kristaps Pildiņš – par Cēsu Skolnieku rotas karavīru gaitām un liecībām Latvijas Kara muzeja kolekcijā; Jānis Tomaševskis – par Voldemāra Caunes dienasgrāmatu kā liecību par latviešu būvpulku gaitām Vācijā Otrā pasaules kara laikā; Sarmīte Baltiņa – par Baltijas valstu miera uzturēšanas bataljona (BALTBAT) karogu muzeja krājumā; Viktors Kateriničs – par 2.Pasaules kara laika Vācijas armijas apbalvojumu rokas uzšuvi “Holmas vairogu” un tā dažādiem variantiem; Krišs Kapenieks – par muzeja kartogrāfijas kolekciju, Egils Gelderiņš – par muzeja ieroču kolekciju.
Virkne rakstu stāsta par fotogrāfiju kā par vēstures avotu: Ainis Lociks – par Krievijas armijas latviešu izcelsmes karavīru fotogrāfijām muzeja kolekcijā un ko šīs fotogrāfijas stāsta par mūsu tautas militāri politisko vēsturi; Jānis Maurītis – Atmodas notikumu atspoguļojums muzeja Fotogrāfiju kolekcijā, B.Ekmane un Valters Lācis – par mūsdienu tehnoloģiju iespējām darbā ar Fotogrāfiju kolekcijām, aplūkojot starpkaru posma Latvijas armijas karavīru krāsu fotogrāfijas. Grāmatā atrodama arī informācija par vienu no muzeja filiālēm – Roberta Sipenieka publikācija par atjaunoto O.Kalpaka muzeju un piemiņas vietu “Airītes”. Grāmata ir bagātīgi ilustrēta ar attēliem no muzeja krājuma.
Latvijas Kara muzeja Gadagrāmatu var iegādāties muzeja kioskā, Smilšu ielā 20.
