Ģenerālis Voldemārs Johans Skaistlauks (līdz 1940. gada janvārim Voldemārs Johans Šēnfelds; 1892–1972)
Pulkvedis Voldemārs Skaistlauks. 1930. gadi
Voldemārs Johans Skaistlauks dzimis 1892. gada 6. septembrī Kalnciema pagastā. 1909. gadā viņš beidza Jelgavas reālskolu un 1910. gadā sāka studēt tautsaimniecību Rīgas Politehniskajā institūtā. 1912. gadā V. J. Skaistlauks kā brīvprātīgais iestājās armijā, 43. artilērijas brigādē Alītā (Lietuva), no kuras atvaļinājās pēc rezerves praporščika pārbaudījuma nokārtošanas.
Kapteinis Voldemārs Skaistlauks kabinetā. 1920./1921. gads
Sākoties 1. pasaules karam, 1914. gadā V. Skaistlauku mobilizēja armijā un ieskaitīja 75. rezerves bataljonā, no kura vēlāk pārcēla uz 7. artilērijas rezerves divizionu Vitebskā. 1915. gadā V. Skaistlauku paaugstināja podporuča dienesta pakāpē. 1917. gadā novembrī V. Skaistlauku pārcēla uz 2. Kaukāza artilērijas divizionu. Šajā pašā gadā viņš saņēma arī poručika dienesta pakāpi.
Latvijas armijas artilērijas vienību komandieri. Daugavpils, 1928. gada jūnijs. 1. rindā 2. no kreisās – pulkvedis Voldemārs Skaistlauks
1919. gada 18. februārī V. Skaistlauks kā virsleitnants iestājās Tērbatas latviešu pašaizsardzības rotā, ar kuru vēlāk ieskaitīja Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, 1. Valmieras kājnieku pulkā. Šajā laikā V. Skaistlauks Ziemeļlatvijas brigādes sastāvā saformēja 1. Valmieras kājnieku pulka artilērijas bateriju, bija 2. Cēsu baterijas vecākais virsnieks, kā arī vēlāk – 3. Rūjienas pulka baterijas komandieris. 1919. gada augustā V. Skaistlauku kopā ar bateriju ieskaitīja Vidzemes artilērijas pulkā, pēc tam iecēla par 10. diviziona komandieri. 1919. gada oktobrī V. Skaistlauks saņēma kapteiņa dienesta pakāpi.
Vidzemes artilērijas pulka komandieris pulkvedis Voldemārs Skaistlauks. 1930. gadu 2. puse
1920. gada janvārī V. Skaistlauku iecēla par diviziona komandieri Zemgales artilērijas pulkā, bet drīz pēc tam par Artilērijas instruktoru baterijas komandieri. 1922. gadā V. Skaistlauku paaugstināja par pulkvedi-leitnantu un iecēla Artilērijas inspektora štāba priekšnieka amatā.
“1919. gada 22. jūnijā pie Lodes stacijas zem spēcīgas ienaidnieka uguns, palicis bez sakariem ar novērotājiem, turpināja kauju, apklusināja vācu smago bateriju un sekmēja uzvaru. 1919. gada 11. oktobrī, vadīdams baterijas darbību Ikšķiles rajonā, ar labi mērķētu uguni sašāva bermontiešu bateriju, ar aizsarguguni sedza mūsu ierakumus un nodrošināja kājniekus.” Par šiem nopelniem V. Skaistlaukam 1921. gadā piešķirts Lāčplēša Kara ordenis Nr. 870.
Ziemassvētki Vidzemes artilērijas pulkā. Pulka komandieris pulkvedis Voldemārs Skaistlauks karavīru vidū. 1936. gada 21. decembris
1924. gadā V. Skaistlauks pabeidza vecāko virsnieku kursus un pēc gada ieguva pulkveža dienesta pakāpi. 1928. gada novembrī viņu iecēla par Vidzemes artilērijas pulka komandieri. 1932. gada decembrī V. Skaistlauku atkārtoti iecēla par Artilērijas inspektora štāba priekšnieku, bet 1935. gada janvārī – par Vidzemes artilērijas pulka komandieri.
Vidzemes artilērijas pulka virsnieki mācību laikā. 1937. gada rudens. 1. no kreisās – pulkvedis Voldemārs Skaistlauks
Padomju okupācijas laikā, 1940. gada augustā V. Skaistlauku iecēla par Kurzemes divīzijas komandiera palīgu, bet jau septembrī pārskaitīja 24. Teritoriālajā strēlnieku korpusā un pārdēvēja par Sarkanās armijas ģenerālmajoru.
Artilērijas inspektora štāba karavīri. 1939. gads. 2. rindā vidū – pulkvedis Voldemārs Skaistlauks
Vācu okupācijas laikā V. Skaistlauks bija Rīgas hipodroma direktors. No 1943. gada dienēja latviešu leģionā un bija 15. latviešu divīzijas artilērijas pulka komandieris ar dienesta pakāpi oberfīrers (virspulkvedis).
1944. gada 2. decembra laikraksta “Talsu Vārds” numurā par V. J. Skaistlauku rakstīja, ka viņš “ar savu vērīgo olimpisko skatu [..] allaž pārredzējis katru svarīgu dzīves norisi un gudri apjautis ikvienu problēmu. Viņa iznesīgais augumus, noblese [dižciltība] un staltā stāja ir piešķīrusi viņam ideālu virsnieka personību.”
Vidzemes artilērijas pulka virsnieki novērošanas punktā kaujas šaušanas mācību laikā. 1936. gads. 1. rindā 1. no labās – pulkvedis Voldemārs Skaistlauks
1944. gada decembrī V. Skaistlauku slimības dēļ evakuēja no Kurzemes uz Prāgu. No 1945. līdz 1946. gadam V. J. Skaistlauks bija ieslodzīts gūstekņu nometnē Darmštatē. Vēlāk devās bēgļu gaitās uz Vāciju, tad kādu laiku atradās ASV sardžu rotu dienestā. Vēlākajos gados V. Skaustlauks aktīvi piedalījās trimdas sabiedriskajā dzīvē, izdeva dzejoļu krājumu “Tā pagāja dzīve”. V. Skaistlauks miris 1972. gada 9. oktobrī Ludvigsburgā, Vācijā.
Vidzemes artilērijas pulks ierindā kazarmu pagalmā. 1936./1937. gads. Priekšplānā – pulkvedis Voldemārs Skaistlauks
Latvijas Kara muzeja krājumā glabājas daži ar ģenerāli V. J. Skaistlauku saistīti priekšmeti, t. sk.:
3. šķiras Lāčplēša Kara ordenis, Nr. 870
Savas militārās karjeras laikā V. Skaistlauks saņēmis Latvijas 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2. šķiras Viestura ordeni, Igaunijas 2. šķiras 3. pakāpes Brīvības krustu, 3. šķiras Ērgļa ordeni, Krievijas 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni, Vācijas 1. un 2. šķiras Dzelzs krustu, kā arī vairākus citus augstus Lietuvas, Polijas un Zviedrijas apbalvojumus.
