Ģenerālis Vilis Spandegs (1890-1941)
Pulkvedis Vilis Spandegs. 1920. gadu beigas – 1930. gadu sākums
Vilis Spandegs dzimis 1890. gada 19. decembrī Dikļu pagasta Mežmuižā. Pabeidza Liepiņa tautskolu Valmierā, mācījās reālskolā Valkā. Savu militāro karjeru V. Spandegs sāka 1911. gadā, kad iestājās Viļņas karaskolā, ko pabeidza 1914. gadā un sāka dienestu 91. Daugavpils kājnieku pulkā. V. Spandegs no 1915. gada septembra bija virsnieks 7. riteņbraucēju rotā, bet vēlāk 5. riteņbraucēju bataljonā. 1917. gadā viņu iecēla par 7. armijas sakaru priekšnieku. 1918. gada janvārī V. Spandegs atvaļinājās no armijas štābkapteiņa dienesta pakāpē un devās uz Pociema pagastu pie brāļa, lai nodarbotos ar zemkopību.
Viļa Spandega 1881./1909. g. parauga Krievijas armijas dragūnu virsnieku zobens
Kapteiņa dienesta pakāpē V. Spandegs pievienojās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajiem spēkiem vien 1919. gada 9. jūnijā - Cēsu kauju laikā. Desmit dienas vēlāk viņu iecēla par Ziemeļlatvijas brigādes štāba priekšnieku. Izveidojoties Latvijas armijai, V. Spandegs kļuva par Vidzemes divīzijas štāba priekšnieku.
Bermontiādes laikā V. Spandegs bija Dienvidu frontes štāba priekšnieks. Latvijas pirmajā dzimšanas dienā viņš nopelnīja Lāčplēša Kara ordeni, par ko ir rakstīts: "1919. g. 18. nov., kad 6. Rīgas kājn. pulka daļas pie Iecavas upes sāka atkāpties, S. (Spandegs) ieradās frontes līnijā, zem tiešas apšaudes atjaunoja sakarus un ar savu enerģisko rīcību palīdzēja apturēt ienaidnieka uzbrukumu. Izsauca bruņuautomobili "Kurzemnieks", kas sekmēja ienaidnieka satriekšanu. Tas palīdzēja novērst kritisko stāvokli un izcīnīt uzvaru."
Pulkvedis-leitnants (1. no labās) viesošanās laikā 7. Siguldas kājnieku pulkā. 1920. gads
Pēc bermontiādes beigām 1920. gada janvārī V. Spandegu paaugstināja pulkveža-leitnanta dienesta pakāpē. Pēc Latvijas Neatkarības kara beigām 1920. gada septembrī viņu iecēla par Apsardzības ministrijas kancelejas priekšnieku, bet 1923. gadā V. Spandegs dibināja Armijas sporta klubu (ASK), ko vadīja līdz 1926. gadam. Vien 1924. gadā V. Spandegs atgriezās Latvijas armijas kaujas vienībā, kad kļuva par bataljona komandieri 4. Valmieras kājnieku pulkā, bet 1925. gadā viņš no Rīgas pārcēlās uz Liepāju, kur kļuva par 1. Liepājas kājnieku pulka komandiera palīgu.
V. Spandegs diezgan ātri virzīja savu karjeru, 1926. gada decembrī tiekot iecelts par 2. Ventspils Kājnieku pulka komandieri, bet 1927. gadā saņemot pulkveža dienesta pakāpi.
Pulkvedis Vilis Spandegs pakāpies uz ķeblīša lasa pavēli par šaušanas balvu pasniegšanu 2. Ventspils kājnieku pulkā. 1927.-1932. gads
Lai paaugstinātu savu kvalifikāciju V. Spandegs 1930. gadā beidza astoņu mēnešu Kara akadēmiskos kursus. V. Spandegs aktīvi strādāja, lai uzlabotu un iekārtotu 2. Ventspils kājnieku pulka novietni, kā arī piedalījās apmācību veikšanā un rūpējās par pulka audzināšanu valstiskā un patriotiskā garā. Viņš izteicās, ka pulkā valda klusa, bet toties, nesalaužama apņēmība būt brīvības kara upuru cienīgiem darba turpinātājiem, netiekties pēc ārēja skaļuma, bet gan pēc iekšējas viengabalainības un spēka.
Pulkvedis Vilis Spandegs starp Japānas armijas virsniekiem, kuri viesojās Kurzemes divīzijā. 1930. gads
1936. gadā, atvadoties no 2. Ventspils kājnieku pulka, V. Spandegs kopā ar virsniekiem un instruktoriem ziedoja 1000 latus Ventspils baznīcu atjaunojamo ērģeļu fondam. "Kurzemes Vārds" rakstīja: "Šis aizkustinošais ziedojums liecina ir par karavīru cēlo sirdsdevību, ir par tām nesaraujamām saitēm, kas 2. Ventspils pulku saista ar to pilsētu, kuras vārdu tas nes." Ventspils iedzīvotāji V. Spandegam atbildēja ar laba vēlējumiem un uzdāvināja greznu kristāla augļu vāzi.
Pulkvedis Vilis Spandegs ar 2. Ventspils kājnieku pulka karavīriem un viņu sievām Līgo svētkos. 1930. gadu sākums
Tālāk V. Spandega militārā karjera viņu aizveda uz Alūksni, kur viņš no 1936. gada komandēja 7. Siguldas kājnieku pulku. Arī tur viņš iemantoja lielu iedzīvotāju atbalstu. Alūksnē V. Spandegs kā pulka komandieris sniedza lielu artavu ne vien armijas militārajā, bet arī sabiedriskajā dzīvē. 1938. gadā viņš vadīja Saules tilta būvniecību: "Pārtraukumos pulkvedis Spandegs mazajiem palīgiem aizrautīgi stāstījis par Alūksnes un visas Latvijas senvēsturi - par cīņām ar iebrucējiem, par varoņiem, par to, ka Alūksne varētu būt bijusi latgaļu zemes galvenā pils - tās galvaspilsēta." Tāpat viņa vadībā uzcēla paviljonu un skatu torni.
Tāpat V. Spandegs savā paspārnē ņēma apkārtnes sporta dzīves organizēšanu, apmeklēja dažādus pasākumus, kā arī regulāri tikās ar skolu jaunatni. 1938. un 1940. gada ziemā V. Spandegs pat noorganizēja irbju barošanu un izmitināšanu, jo lielais sals būtiski kaitēja meža putniem un dzīvniekiem, ko viņš, kā pieredzējis mednieks, ļoti labi apzinājās.
Pulkveža Viļa Spandega iegādātā medību apliecība 1938. gadam
Par sev tuvās Kurzemes divīzijas komandieri V. Spandegam bija lemts kļūt vien pēc Latvijas okupācijas 1940. gada augustā, īsi pirms tam saņemot arī ģenerāļa dienesta pakāpi.
Līdzīgi kā citus Latvijas armijas augstākos virsniekus, arī V. Spandegu 1940. gada oktobrī atvaļināja. Sākoties plašām represijām pret Latvijas armijas augstākajiem virsniekiem, V. Spandegu 1941. gada 16. maijā apcietināja, aizveda uz Maskavu, kur 29. jūlijā piesprieda nāvessodu. To izpildīja 1941. gada 16. oktobrī Butirku cietumā.
Savas militārās karjeras laikā V. Spandegs saņēmis 3. šķirtas Lāčplēša Kara ordeni, 3. un 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2. šķiras Viestura ordeni ar šķēpiem, Aizsargu Nopelnu krustu, 3. šķiras Igaunijas Ērgļa ordeni, Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu, 2. un 3. šķiras Krievijas Svētā Staņislava ordeni, kā arī 2., 3. un 4. šķiras Krievijas Svētās Annas ordeni.
