Ģenerālis Verners Tepfers (1893–1958)
Ģenerālis Verners Tepfers. 1930. gadu beigas
Verners Tepfers dzimis 1893. gada 9. oktobrī Iecavā. Mācījies Karlhofa privātskolā Jelgavā, beidzis Jelgavas ģimnāziju. 1916. gadā V. Tepfers pabeidza Maskavas universitātes Tiesību zinātņu fakultāti un iestājās Aleksandra karaskolā Maskavā, kuru absolvēja pēc gada ar dienesta pakāpi praporščiks. Pēc skolas beigšanas iestājās 95. rezerves pulkā, kam sekoja dienests Latviešu strēlnieku rezerves pulkā. 1918. gadā, pēc atvaļināšanās Tērbatā (tagad – Tartu), no februāra līdz martam V. Tepfers atradās vācu gūstā. Pēc atbrīvošanas strādāja par rakstvedi Lieliecavā, vēlāk par skolotāju Rīgā.
Kara tiesas un prokuratūras darbinieki. Ap 1929. gadu. 1. rindā 5. no labās – pulkvedis Verners Tepfers
1918. gada decembrī V. Tepfers, kā leitnants brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos Atsevišķajā (Studentu) rotā. 1919. gada 13. februārī viņu iecēla par Kara tiesas sekretāru. Uz īsu brīdi, no 15. līdz 27. februārim V. Tepfers, būdams Atsevišķās rotas ierindas karavīrs, piedalījās kaujās pret lieliniekiem. 1919. gada oktobrī V. Tepfers, atrodotieso Studentu bataljona sastāvā, piedalījās Rīgas aizstāvēšanā pret bermontiešiem. 1919. gada decembrī V. Tepfers ieguva virsleitnanta dienesta pakāpi un kļuva par Kara tiesas prokuroru. V. Tepfers turpināja militārā jurista karjeru. 1920. gada decembrī viņu paaugstināja par kapteini.
“1919. gada 10. oktobrī, kad bermontieši tuvojās Rīgas tiltiem un to bruņuvilcieni zem stipras artilērijas uguns aizsega gribēja šķērsot dzelzstiltu, Tepfers izgrieza Jaunā dzelzstilta galu un neļāva vilcienam tikt pāri Daugavai.” Par šiem nopelniem 1922. gadā V. Tepferam piešķirts 3. šķiras Latvijas Lāčplēša Kara ordenis Nr. 1158.
1921. gadā V. Tepferu sākotnēja iecēla par kara virsprokurora palīgu, bet jau pēc gada – par kara virsprokuroru un Kara tiesu pārvaldes priekšnieku. Kara tiesu pārvaldes priekšnieka amatā V. Tepfers nostrādāja līdz 1933. gadam. Līdz tam saņēma divus dienesta pakāpju paaugstinājumus – 1925. gadā pulkveža-leitnanta un 1927. gadā pulkveža dienesta pakāpi.
Ģenerālis Verners Tepfers ar sievu Aldonu un meitām. 1930. gadu beigas
Laikrakstā “Latvija” Nr. 1. (05.01.1974.) atmiņās par Karaskolu tiesību lektors V. Tepfers, raksturots kā “visspožākā parādība nemilitāro pasniedzēju vidū”. Atmiņās par ģenerāli raksta: “Skola nodimdēja līdz jumtam, kad vestibilā nošķinda viņa pieši: “Pārtraukt, mierā!” Tas bija stalta auguma cilvēks ar tādu kā gaišu rentgena skatienu no augstu paceltās pieres, tas reizē staroja un reizē vienā mirklī likās novērtējam savu diženumu. Laikam pieredze strēlnieku pulkos un brīvības cīņās, tāpat kara tiesu prakse bija viņa būtni pa darījusi it kā iekšķīgi vērīgu, un tā
nebija aizdomīgi kritiska, bet drīzāk uzmudinoša, prasīga redzēšana.”
Ģenerālis Verners Tepfers ar sievu un meitām. Stokholma, Zviedrija, 1947. gads
1934. gadā V. Tepferu uz sešiem gadiem iecēla par Kara muzeja padomes priekšsēdētāju. 1937. gadā viņš ieguva ģenerāļa dienesta pakāpi. 1939. gadā V. Tepfers kļuva par Kara ministrijas Tieslietu dienesta priekšnieku. 1940. gada oktobrī atvaļināts.
Vācu okupācijas laikā no 1941.–1944. gadam V. Tepfers atradās Pieminekļu valdes priekšnieka amatā. 1943. gadā V. Tepfers uzsāka darbību Latvijas Centrālajā padomē, bet jau 1944. gada rudenī bija spiests doties bēgļu gaitās uz Zviedriju.
Ģenerālis Verners Tepfers. Stokholma, Zviedrija, 1950. gadi
Laikrakstā “Lāčplēsis” Nr. 5. (01.11.1959.) V. Tepfers raksturots kā cildens patriots, uzsverot to, ka ģenerālis bija “kluss, mazrunīgs, it kā pat kautrīgs, bet ar izsmalcinātību un dziļu inteliģenci.” Savukārt laikrakstā “Latvju vārds” Nr. 32. (27.11.1958.) raksta: “Nekādā ziņā V. Tepfers nebija šaurs “burtēdis”. Viņš saprata un pazina dzīves gadījumu daudzveidību, ko nevar paredzēt nekāda shēma vai pants. Viņš nebija arī “sauss”, bet ar smalku gaumi, labi orientējās visās mākslas nozarēs, bez tam sevišķi interesējoties par senvēsturi un vēsturi.”
1944. gada 17. martā V. Tepfers parakstīja Latvijas Centrālās padomes Memorandu, kurā bija prasība atjaunot Latvijas valstisko neatkarību un izveidot Latvijas armiju, lai aktīvi cīnītos pret atkārtoto padomju okupāciju.
Miris 1958. gada 22. novembrī.
Latvijas Kara muzeja krājumā glabājas vairāki ar ģenerāli V. Tepferu saistīti priekšmeti, t. sk.:
Latvijas Lāčplēša Kara ordeņa atloka nozīmīte (miniatūrzīme), piešķirta LKOK ģenerālim Verneram Tepferam. 1930. gadi
Atbrīvošanas kara piemiņas zīme, piešķirta ģenerālim Verneram Tepferam. 1923. gads
Latvijas Aizsargu Nopelnu krusts, piešķirts ģenerālim Verneram Tepferam 1939. gadā
Lietuvas Neatkarības 10 gadu jubilejas medaļa, piešķirta ģenerālim Verneram Tepferam 1930. gada 16. maijā
Savas militārās karjeras laikā V. Tepfers saņēma Latvijas 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Latvijas Aizsargu Nopelnu krustu, Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu un Zviedrijas 2. šķiras Ziemeļzvaigznes ordeni.
