Ģenerālis Krišjānis Berķis (1884–1942)
Ģenerālis Krišjānis Berķis. 1930. gadu beigas
Krišjānis Berķis dzimis 1884. gada 26. aprīlis Īslīces pagasta Bērzukrogā. 1903. gadā, pēc Bauskas pilsētas skolas beigšanas, Kr. Berķis iestājās Viļņas junkurskolā, kuru pabeidza pēc 3 gadiem kā podporučiks. Dienēja Somijas 2. strēlnieku pulkā Helsinkos. 1909. gadā Kr. Berķis saņēma poručika dienesta pakāpi, 1913. gadā – štābkapteiņa un 1917. gada janvārī – kapteiņa dienesta pakāpi.
Latgales divīzijas štāba virsnieki ar Latvijas armijas virspavēlnieku ģenerāli Jāni Balodi. 1920. gada sākums. 1. rindā 3. no kreisās – pulkvedis Krišjānis Berķis
1917. gada jūlijā Kr. Berķis saņēma apakšpulkveža dienesta pakāpi un kļuva par 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka bataljona komandieri. Pēc Oktobra revolūcijas Kr. Berķi atcēla no amata un apcietināja uz neilgu laiku, bet pēc atbrīvošanas viņš vēl bija spiests slēpties no lieliniekiem gan Somijā, gan Krievijā, līdz beidzot 1919. gada pavasarī atgriezās Latvijā.
1919. gada 21. martā Kr. Berķis jau kā pulkvedis - leitnants iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos un kļuva par komandieri rezerves bataljonā (vēlākajā 2. Cēsu kājnieku pulkā), bet no augusta – par Latgales divīzijas komandieri. 1919. gada oktobrī Kr. Berķis saņēma pulkveža dienesta pakāpi.
Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un pulkvedis Krišjānis Berķis pie Latgales divīzijas štāba. 1919. gada beigas–1920. gada sākums
“1919. gada 6. augustā Berķis tika iecelts par 3. Latgales divīzijas komandieri. Ar LKO III šķiru apbalvots par to, ka bermontiešu uzbrukuma laikā personiski vadīja savu divīziju kaujā, bez sevišķiem zaudējumiem ieņēma Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni, tā likdams pamatu Rīgas, Zemgales un Kurzemes atbrīvošanai. Izšķirošajās kaujās par Rīgas atbrīvošanu no 3.līdz 11. novembrim komandēja lielāku kaujas grupu Rīgas rajonā, izcīnīja niknas kaujas pie Priedaines, Bulduru tilta un gar Lielupi, atbrīvojot Jūrmalu. Tam sekoja Jelgavas un Tukuma ieņemšana un bermontiešu aizdzīšana pāri Lietuvas robežām. 1919. gada decembrī Berķis ar savu divīziju ieradās Latgales frontē posmā no Igaunijas robežas līdz Krustpils-Rēzeknes dzelzceļa līnijai. Vadīja mūsu karapulkus līdz Latvijas galīgai atbrīvošanai. 1927. gadā par kauju nopelniem cīņās pie Cēsīm un pret bermontiešiem apbalvots ar LKO II šķiru, un pret lieliniekiem ar LKO I šķiru.” Par šiem nopelniem Kr. Berķim 1920. gadā piešķirts 3. šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr. 3., un 1927. gadā 2. šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr.4. un 1. šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr. 4.
Latvijas armijas virsnieki kara spēļu laikā. 1. rindā 4. no kreisās – ģenerālis Krišjānis Berķis. 1930./1931. gads
1920. gada aprīlī Kr. Berķi ievēlēja par Satversmes sapulces deputātu, bet viņš no mandāta atteicās. 1925. gadā Kr. Berķim piešķīra ģenerāļa dienesta pakāpi. Līdz 1934. gadam darbojās Armijas štāba Administratīvajā daļā, bija Vidzemes divīzijas komandieris un Rīgas garnizona priekšnieks. 1934. gada novembrī Kr. Berķi iecēla par armijas komandieri, bet 1940. gada 5. aprīlī – par kara ministru.
Ģenerāļa Krišjāņa Berķa (2. rindā) 50 gadu jubileja. 1934. gads
Žurnāla “Kadets”, Nr. 4., 1936. gada 1. aprīļa rakstā par ģenerāli Krišjāni Berķi rakstīts: “[..] mēs redzam ģenerāli vienmēr kā spara un enerģijas izcilu paraugu,
nenogurstošu ierindnieku, kas labi pārzin un izprot karavīru dzīvi un tās
apstākļus. Izpalīdzīgs un sirsnīgs, par saviem pakļautiem vienmēr tēvišķi
gādīgs un atsaucīgs — īsts latvju sirdscilvēks — tāds mūsu tiešais priekšnieks un dzīves vadītājs iespiedies ne vien savu tuvāko karavīru, bet it visās latvju karavīru sirdīs. Ģenerāļa autoritāte un cieņa, kāda pret viņu mājo karavīros, nav pamatota uz stingrumu un bardzību, nav pamatota uz likuma varu un burtu, bet viņa autoritātei un cieņai pamatus — un šie pamati ir granītcieti — licis mūsu tautas brīvības cīņu viesuļu laiks.”
Jaunā gada sagaidīšana Virsnieku klubā. Priekšplānā vidū – ģenerālis Krišjānis Berķis. Rīga, 1938. gada 31. decembris
Savukārt laikraksta “Latvijas Vēstnesis” Nr.331.-332., 1998. gada 4. novembra rakstā par ģenerāli Krišjāni Berķi teikts: “Lietuvas armijas komandieris ģen. S. Raštiķis raksturoja Berķi kā īstu frontes cīnītāju, spēcīgu, pāri vidusmēram, korpulenta auguma vīru, kas izvairījies no dziļākām sarunām un nav bijis tik atklāts kā ģen. Balodis. Rietumu militārie novērotāji liecināja, ka viņa militārās zināšanas bijušas ierobežotas un Berķis stipri pakļāvies saviem padotajiem, bieži nespēdams pats pieņemt lēmumus, kā arī varējis būt cietsirdīgs. Latviešu avoti turpretim raksturo viņu kā ļoti labsirdīgu un sirsnīgu cilvēku.”
Ģenerālis Krišjānis Berķis kopā ar kundzi Helmi un dēlu Valentīnu. 1930. gadu 2. puse
1940. gada 20. jūnijā Kr. Berķi atvaļināja no dienesta, jūlijā apcietināja un 9. augustā kopā ar dēlu un vedeklu izsūtīja uz Krieviju, kur 1941. gada jūnijā ieslodzīja cietumā.
Miris 1942. gada 29. jūlijā Permas cietuma slimnīcā.
Latvijas Kara muzeja krājumā glabājas vairāki ar ģenerāli Kr. Berķi saistīti priekšmeti, t. sk.:
Latvijas armijas pulkveža Krišjāņa Berķa pulkstenis. 1920. gadu sākums
Savas militārās karjeras laikā Kr. Berķis saņēma Latvijas 1., 2. un 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 1. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 1. šķiras Viestura ordeni, Latvijas Aizsargu Nopelnu krustu, Beļģijas 2. šķiras Leopolda II ordeni, Francijas 2., 3. un 4. šķiras Goda Leģiona ordeni, Igaunijas 1. šķiras 2. pakāpes Brīvības krustu, 2. šķiras Ērgļa ordeni, Krievijas 4. šķiras Sv. Vladimira ordeni, 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni un citus augstus Krievijas, Lielbritānijas, Somijas, Polijas un Lietuvas apbalvojumus.
Informāciju sagatavoja Starpkaru vēstures nodaļas vēsturniece Inese Maļihova
