Ģenerālis Jānis Francis (1877–1956)
Ģenerālis Jānis Francis. Pēc 1925. gada
Jānis Francis dzimis 1877. gada 3. jūlijā Ķoņu pagasta “Dirlās”. Pēc Valmieras pilsētas skolas beigšanas 1894. gadā ieskaitīts armijā, 113. kājnieku pulkā Rīgā. 1896. gadā J. Francis iestājās Viļņas junkurskolā, kuru pabeidza 1898. gadā kā praporščiks. Pēc tam dienēja 180. kājnieku pulkā. 1899. gadā saņēma podporučika dienesta pakāpi, bet jau 1903. gadā – poručika.
2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona komandieris apakšpulkvedis Jānis Francis. 1915. gads
Krievijas–Japānas kara (1904.–1905. g.) laikā J. Franci pārcēla uz 160. kājnieku pulku, ar kuru viņš piedalījās vairākās kaujās, bet pēc tam atgriezās 180. kājnieku pulkā. 1907. gadā J. Francis paaugstināja štābkapteiņa dienesta pakāpē.
2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona komandieris apakšpulkvedis Jānis Francis. 1915. gads
1914. gadā, 1. pasaules kara laikā, J. Franci paaugstināja par kapteini. Sākotnēji viņš ieņēma rotas komandiera amatu, bet vēlāk iecelts par bataljona komandieri. 1915. gada februārī J. Francis saņēma apakšpulkveža dienesta pakāpi, bet maijā viņu pārcēla par bataljona komandieri 177. kājnieku pulkā. Pēc latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas, 1915. gada augustā J. Franci iecēla par 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona komandieri. Kaujās 1916. gada jūnijā komandieris tika kontuzēts un evakuēts uz aizmuguri, par drošsirdību kaujas laukā J. Franci paaugstināja pulkveža dienesta pakāpē.
2.Rīgas latviešu strēlnieku bataljona komandieris apakšpulkvedis Jānis Francis pie rakstāmgalda. 1915. gads
1916. gada decembrī J. Franci iecēla par Latviešu strēlnieku rezerves pulka komandieri. Pēc lielinieku apvērsuma Krievija, 1918. gada februārī viņš atvaļinājās no dienesta. 1918. gada septembrī Maskavā J. Franci mobilizēja Sarkanajā armijā un iecēla par instruktoru bataljona rotas komandieri. 1920. gada septembrī, pēc divu gadu dienesta Sarkanajā armijā, J. Francis atgriezās Latvijā.
18. novembra parāde Esplanādē. Rīga, 1923. gada 18. novembris. 1.rindā 1. no kreisās – pulkvedis Jānis Francis
Par varonību, dienot latviešu strēlniekos, J. Franci 1921. gadā apbalvoja ar 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni Nr. 872.:
“1915. gada oktobrī, kad vācieši uzbrukumā gar Jūrmalu atsita krievu vienības līdz Slokai un reāli apdraudēja Rīgu, Francis apturēja šo uzbrukumu, no 22. līdz 26. oktobrim iekaroja vairākas nocietinātu pozīciju līnijas un ieņēma Ķemerus, iegūstot lielas trofejas. 1916. gada 8. martā kaujā Ķekavas rajonā pie Franču un Jūgu mājām ar spēcīgu triecienu pārrāva 2 vācu nocietinātas aizsardzības līnijas. Tā paša gada aprīlī – jūnijā, būdams Ikšķiles priekštilta nocietinājumu rajona (Nāves salas) komandants, kritiskos brīžos ar savu rīcību veicināja svarīgā punkta aizstāvēšanu pret daudziem pretinieka uzbrukumiem, līdz 15. jūnijā tika smagi ievainots.”
Svinīgais pasākums Latvijas armijas Virsnieku klubā. 1920. gadu 2. puse. 1. rindā 1. no kreisās – ģenerālis Jānis Francis
1921. gada 3. februārī J. Francis iestājās Latvijas armijā un aprīlī tika iecelts par Galvenā štāba priekšnieka otro palīgu. No 1922. līdz 1924. gadam viņš bija arī Rīgas garnizona priekšnieka vietas izpildītājs. 1925. gadā J. Francis saņēma ģenerāļa dienesta pakāpi. No 1928. gada aprīļa J. Francis bija Galvenā štāba priekšnieks, bet no 1929. gada septembra – Armijas štāba priekšnieka otrais palīgs. 1935. gada jūlijā J. Francis atvaļinās no dienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.
Izdevuma “Latvijas Kareivis” Nr.164., 1925. gada 26. jūlija rakstā ģenerālis Francis raksturots: “Ģenerālis Francis pazīstams kā stingrs, noteikts, bet ļoti humāns karavīrs, kurš vienmēr no saviem apakšniekiem ieguvis vispārēju cienīšanu. Ļoti raksturīgs bija lielinieciskais periods strēlnieku rezerves pulkā. Ģenerālis Francs nekur nepiekāpās komunistu priekšā un tomēr pulks viņu ievēlēja par savu komandieri. Pat vāciešiem tuvojoties, kad lielinieciskā pulka komiteja līdz ar visiem komisāriem taisījās laisties lapās no Tērbatas uz Krieviju, pulka komitejas priekšsēdētājs Zlaugotnis griezās pie ģenerāļa Franča pēc padoma, pa kāda ceļu ātrāk nokļūt drošībā.”
1944. gada 17. martā J. Francis parakstīja Latvijas Centrālās padomes Memorandu, kurā bija prasība atjaunot Latvijas valstisko neatkarību un izveidot Latvijas armiju, lai aktīvi cīnītos pret atkārtoto padomju okupāciju.
Saeimas kara lietu komisija. 1928.–1932. gads. 2. rindā 1. no labās – ģenerālis Jānis Francis
J. Francis miris 1956. gada 24. oktobrī, apbedīts Rīgā, I Meža kapos.
Savas militārās karjeras laikā J. Francis saņēma Latvijas 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 2. un 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Latvijas Aizsargu Nopelnu krustu, Beļģijas 2. šķiras Leopolda II ordeni, Igaunijas 2. šķiras Ērgļa ordeni, Zviedrijas 2. šķiras Šķēpa ordeni, kā arī vairākus augstus Krievijas apbalvojumus kā, piemēram, 3. un 4. šķiras Sv. Vladimira ordeni u.c.
