Admirālis Arčibalds Pēteris Teofils Keizerlings (1882–1951)
Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris admirālis Arčibalds Keizerlings. 1930. gadi
Arčibalds Pēteris Teofils Keizerlings dzimis 1882. gada 18. novembrī Grobiņas pagasta Augustes muižā. 1895. gadā iestājās jūras kadetu korpusā, kuru pabeidza 1901. gadā mičmaņa dienesta pakāpē. Dienēja 13. flotes ekipāžā (apakšvienībā) Tālajos Austrumos, piedalījies Krievijas–Japānas karā. 1905. gada maijā A. Keizerlings krita japāņu gūstā, no kura atbrīvots novembrī. 1905. gadā ieguva leitnanta dienesta pakāpi.
Kara flotes virsnieki. 1925./1926. gads. 2. no kreisās – jūras kapteinis Arčibalds Keizerlings
No 1906. gada A. Keizerlings dienēja uz Baltijas flotes kuģiem, bet 1908. gadā virsnieku iecēla par zemūdens komandieri Klusā okeāna flotē. 1911. gadā A. Keizerlings saņēma vecākā leitnanta dienesta pakāpi un pēc diviem gadiem kļuva par mīnukuģa komandieri Baltijas flotē.
Admirālis Arčibalds Keizerlings un ārzemju viesi. 1930. gads
1915. gada janvārī A. Keizerlings ieguva 2. ranga kapteiņa dienesta pakāpi. No 1918. gada dienēja uz kuģiem, kuri tika pārvesti no Helsingforsas uz Petrogradu, bija diviziona komandieris. 1918. gada augustā A. Keizerlings atvaļinājās un 1919. gada sākumā iestājās Baltijas landesvērā, kur bija eskadrona komandieris, rotmistrs.
Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris admirālis Arčibalds Keizerlings (3. no kreisās) pie mielasta galda Flotes instruktoru skolas 6. izlaidumā. 1932. gada. 1. februāris
1919. gada augustā A. Keizerlings uzsāka dienestu Latvijas armijā – kā kapteinis dienēja Vācu zemessargos, kur sākumā bija štāba vecākais adjutants, bet pēc dažiem mēnešiem iecelts par štāba nodaļas priekšnieku. 1920. gada 1. aprīlī A. Keizerlings atsāka dienestu savā specialitātē – kļuva par Armijas virspavēlnieka štāba sevišķu uzdevumu virsnieku jūras jautājumos. 1921. gadā ieguva jūras kapteiņa dienesta pakāpi.
Admirālis Arčibalds Keizerlings (2. no labās) un kuģa “Virsaitis” komanda. 1930. gadi
1924. gada martā A. Keizerlingu iecēla par sevišķu uzdevumu virsnieku jūras jautājumos Armijas komandiera štābā, bet jau jūnijā – par Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieri. 1927. gadā A. Keizerlings ieguva admirāļa dienesta pakāpi.
Jūras krastu aizsardzības eskadras 10 gadu svinības. Liepāja, 1931. gada 12. jūnijs. 4. no labās – admirālis Arčibalds Keizerlings
1931. gada septembrī A. Keizerlings pēc paša vēlēšanās atvaļinājās un pārcēlās uz dzīvi Vecmoku pagastā. 1935. gadā A. Keizerlings pārcēlās atpakaļ uz Rīgu, kur darbojās dažādos uzņēmumos, bija Rīgas Jahtkluba komodors.
Admirālis Arčibalds Keizerlings (2. no kreisās) ar viesiem uz kuģa klāja. 1930. gadi
1939. gada novembrī A. Keizerlings izceļoja uz Vāciju. 2. pasaules kara laikā bija konsultants kuģubūves jautājumos. Pēc 1945. gada pārcēlās uz dzīvi Austrijā, vēlāk Vācijā, Bādmergentheimā. Bija Latvijas Sarkanā Krusta goda pārstāvis Vācijā. A. Keizerlings miris 1951. gada 15. decembrī Frankfurtē pie Mainas.
Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris admirālis Arčibalds Keizerlings (no labās) un Igaunijas flotes komandieris admirālis Hermans fon Zalca. Kuivaste, 1930./1931. gads
1969. gada 6. janvāra izdevuma “Daugavas Vanagu Mēnešraksts” rakstā par Latvijas Kara floti A. Keizerlings raksturots kā “ļoti aristokrātisks un reprezentatīvs, sabiedrisks, draudzīgs un praktisks cilvēks, kas iemantoja savu padomdevēju cieņu un ārzemnieku apbrīnu. [..] Ārzemju novērotāji vērtēja viņu kā labu organizatoru un administratoru. [..] Admirālis Keizerlings ieguldīja visu savu enerģiju un zināšanas Latvijas jūras piekrastes aizsardzībā.”
Savas militārās karjeras laikā A. Keizerlings saņēmis Latvijas 2. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Dānijas 1. šķiras Danebroga ordeni, Francijas 3. šķiras Goda Leģiona ordeni, Krievijas Sv. Jura zobenu, 4. šķiras Sv. Vladimira ordeni, 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni, 2. un 3. šķiras Sv. Annas ordeni, kā arī vairākus citus augstus Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas apbalvojumus.
