Latviešu sabiedriski politiskais darbinieks Eduards Berklavs (1914. - 2004.) ieņemdams dažādus amatus padomju sistēmā no 1950. gadu vidus līdz 1950. gadu beigām, iestājās par latviešu valodas tiesībām un pret apzinātu Latvijas rusificēšanu. Par pretpadomju darbību 1959. gadā viņu atbrīvoja no visiem amatiem un izsūtīja uz Vladimiru. Berklavu izslēdza no Komunistiskās partijas „par Ļeņina nacionālās politikas izkropļošanu un partijas augstāko instanču lēmumu ignorēšanu”.
Ed.Berklavs sarakstīja „17 komunistu vēstuli”, kuru izdevās publicēt Rietumos un tā 1970. gados ārvalstīs sniedza patiesāko ainu par dzīvi okupētajā Latvijā. Šī vēstule tika ievietota apmēram 100 preses izdevumos 14 valstīs, vairākkārt nolasīta ārzemju radioraidījumos.
Atmodas laikā- 1988. gadā Ed.Berklavs bija viens no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dibinātājiem un tās pirmais priekšsēdētājs. Jāatzīmē, ka LNNK pirmā iestājās par pilnīgu Latvijas neatkarību no PSRS.
E.Berklavam veltītā izstāde izveidota 2014.gadā, tās autore- Latvijas Kara muzeja Pēckara vēstures nodaļas vadītāja S.Baltiņa.
