1990. gada 4. maijā demokrātiski ievelētā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma Neatkarības Deklarāciju, iesākot Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas procesu.
Baltijas valstīs valdošajām “brīvības vēsmām” pretojās Padomju Savienība. 1991. gada janvārī centrālā vara Maskavā uzsāka militāras akcijas, lai atjaunotu savu ietekmi Baltijā. Naktī no 12. uz 13. janvāri Padomju armijas daļas un speciālo uzdevumu vienības uzbruka neapbruņotiem cilvēkiem pie Televīzijas torņa, radio, telegrāfa un Augstākās padomes ēkas Viļņā. Uzbrukuma laikā nogalināja 14 un ievainoja 110 civiliedzīvotājus. Latvijā par traģiskajiem notikumiem uzzināja 13. janvāra agrā rītā. Tajā pašā dienā Rīgā vairāk nekā 500 000 cilvēku piedalījās manifestācijā, izsakot atbalstu Lietuvai un apliecinot gatavību turpināt valsts neatkarības atgūšanas ceļu.
13. janvārī ap nozīmīgākajām valsts un sabiedriskajām ēkām sākās barikāžu celtniecība, ielas bloķēja lieljaudas tehnika. Arī Kara muzejs kļuva par šo vēsturisko notikumu liecinieku. Vecrīgu tolaik iekļāva aizsardzības loks, kuru veidoja 7 aizsardzības sektori un 44 barikāžu posteņi. Pie Pulvertorņa tika izveidots barikāžu postenis Nr.1, kur pamatā dežurēja vīri no Pāvilostas un tās apkārtnes. Tikmēr muzeja darbinieki organizēja diennakts dežūras muzejā - dodot patvērumu, barojot un dzirdinot ar siltu tēju barikāžu aizstāvjus.
Pieminot 1991.gada barikāžu aizstāvjus un godinot tā laika varonīgo sabiedrību, Latvijas Kara muzejs ir sagatavojis nelielu izstādi, ko šogad ir iespējams apskatīt arī klātienē - muzeja telpās.
Tiekamies muzejā!