Ģenerālis Mārtiņš Hartmanis (1882–1941)
Ģenerālis Mārtiņš Hartmanis. 1930. gadi
Mārtiņš Hartmanis dzimis 1882. gada 18. oktobrī Kuldīgas (Pelču) pagasta “Dapatās”. Mācījās Kuldīgā, pēc tam Viļņas dzelzceļa tehniskajā skolā. 1904. gadā iestājās Krievijas armijā, 106. kājnieku pulkā, pēc gada iestājās Viļņas karaskolā, kuru pabeidza 1908. gadā ar dienesta pakāpi podporučiks. Pēc karaskolas beigšanas M. Hartmanis dienēja 115. kājnieku pulkā Rīgā, kur 1911. gadā saņēma poručika dienesta pakāpi. 1913. gadā M. Hartmanis iestājās Ģenerālštāba akadēmijā, kur nomācījās tikai 1. kursu, jo 1914. gadā, sākoties 1. pasaules karam, saņēma pavēli atgriezties dienestā 106. kājnieku pulkā. 1915. gada februārī M. Hartmanis krita vācu gūstā, no kura 1918. gada novembrī atgriezās Latvijā. 1915. gada jūnijā, esot gūstā, ieguva štābkapteiņa dienesta pakāpi.
Francijas Kara akadēmijas kursu klausītāji. 1923. gads. Vidū – pulkvedis-leitnants Mārtiņš Hartmanis
1918. gada 18. novembrī M. Hartmanis iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, saņēma kapteiņa dienesta pakāpi un uzsāka dienestu Apsardzības ministrijas Ģenerālštābā. 1918. gada 1. decembrī M. Hartmani iecēla par Latvijas Pagaidu valdības pārstāvi un otro Ģenerālštāba virsnieku Baltijas landesvēra virsštābā, ieņēma šo amatu līdz 1919. gada 15. janvārim.
Pulkvedis Hartmanis korporācijas “Tervetia” ballē. 1924./1926. gads
1919. gada maijā M. Hartmani nosūtīja uz Igauniju un jūlijā iecēla par Ziemeļlatvijas brigādes štāba priekšnieku, bet augustā – par Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas priekšnieku. 1919. gada oktobrī M. Hartmanis saņēma pulkveža-leitnanta dienesta pakāpi un kļuva par Latvijas militāro pārstāvi Polijā.
Svinību viesi Kārļa Ulmaņa 50. dzimšanas dienā. “Ezerkleiši”, 1927. gads. 1. rindā 1. no labās – pulkvedis Mārtiņš Hartmanis
No 1922. gada M. Hartmanis bija Galvenā štāba Operatīvās daļas priekšnieks, vēlāk Armijas komandiera štāba Operatīvās daļas priekšnieks un Armijas štāba priekšnieka pirmais palīgs. 1924. gadā pēc Francijas Kara akadēmijas pabeigšanas M. Hartmanis saņēma pulkveža dienesta pakāpi. “1919. gada 1. jūlija kaujā starp Juglas ezeru un Baltezeru pie Stalažu kroga, kad ienaidnieka apšaudes laikā tika sagrautas mūsu sakaru līnijas, Hartmanis, neskatoties uz spēcīgo uguni, atjaunoja sakarus ar igauņu daļām, sekmējot Juglas tilta nocietinājumu ieņemšanu.” Par šiem nopelniem M. Hartmanim 1926. gadā piešķīra Lāčplēša Kara ordeni Nr. 1935.
Latvijas militārā delegācija Polijā. Varšava, 1929. gads. 1. rindā 2. no kreisās – pulkvedis Mārtiņš Hartmanis
1929. gadā, pēc ģenerāļa dienesta pakāpes saņemšanas, M. Hartmanis, lai iegūtu pulka un divīzijas komandēšanas cenzu, kļuva par 5. Cēsu kājnieku pulka komandiera vietas izpildītāju. 1932.–1933. gadā M. Hartmani iecēla par Zemgales divīzijas komandiera vietas izpildītāju. No 1934. gada februāra M. Hartmanis bija Armijas štāba priekšnieks, bet no 1939. gada oktobra – sevišķu uzdevumu ģenerālis armijas komandiera rīcībā un Latvijas un PSRS savstarpējās palīdzības pakta militāro jautājumu komisijas priekšsēdētājs. 1983. gada 1. aprīļa izdevuma “Universitas” rakstā “Mārtiņš Hartmanis – 100. Karavīrs un diplomāts.” vēsturnieks E. Andersons norāda, ka ārzemju militārās personas, kas pievērsa uzmanību Latvijas armijas štāba priekšnieka amatā esošajam M. Hartmanim, raksturoja viņu kā “vienu no inteliģentākajiem, spējīgākajiem un reprezentablākajiem Latvijas armijas ģenerāļiem.”
Latvijas armijas augstākie virsnieki pie Rudbāržu muižas. 1930. gadu beigas. 4. no kreisās – ģenerālis Mārtiņš Hartmanis
1940. gada 18. jūnijā M. Hartmani norīkoja par priekšnieku sakaru štābam sadarbības noorganizēšanai un veicināšanai ar ienākošo Sarkano armiju. 1940. gada oktobrī M. Hartmanis atvaļināts no dienesta, bet 20. decembrī apcietināts savā Lestenes saimniecībā un izvests uz Krieviju. 1941. gada 7. jūlijā M. Hartmanim Maskavā piesprieda nāvessodu, ko izpildīja 1941. gada 27. jūlijā.
Pulkvedis Eduards Laimiņš un ģenerālis Mārtiņš Hartmanis. 1930. gadi
1983. gada 1. aprīļa izdevuma “Universitas” rakstā “Mārtiņš Hartmanis – 100. Karavīrs un diplomāts.” M. Hartmaņa meita Astrīde Ivaska atceroties tēvu, rakstīja, ka viņš bija cilvēks ar “lielu goda apziņu, goda prātu, pašpaļāvību, lepnumu, noslēgtību, sīkstumu un izturību. [..] Viņa dabu raksturoja arī skaidrs, skaists un neatdarināms rokraksts. [..] Viņa trīs “kaislības” bija – grāmatas, makšķerēšana un saulrietu vērošana. Antikvariātos viņš iegriezās katrā brīvā brīdī, makšķerēšana palīdzēja aizmirst ikdienas problēmas, bet saulesrieti pievērsa viņu pārdomām par pagātni un nākotni.”
Latvijas Kara muzeja krājumā glabājas daži ar ģenerāli M. Hartmani saistīti priekšmeti, t. sk.:
Sudraba kafijas kanna, cukura trauks un paplāte no servīzes komplekta, kas pasniegta kā dāvana ģenerālim Mārtiņam Hartmanim viņa karavīra gaitu 35 gadu jubilejā 1939. gada 14. septembrī. Servīze apskatāma Latvijas Kara muzeja ekspozīcijā „Latvijas valsts aizsardzība 1920.–1940.”
Savas militārās karjeras laikā M. Hartmanis saņēmis Latvijas 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 2. un 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Latvijas Aizsargu Nopelnu krustu, Francijas Goda Leģiona ordeni, Igaunijas 1. šķiras 2. pakāpes Brīvības krustu, Krievijas 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni, kā arī vairākus citus augstus Lietuvas, Polijas, Somijas un Zviedrijas apbalvojumus.