Ģenerālis Andrejs Auzāns (1871–1953)
Pulkvedis Andrejs Auzāns, 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona (pulka) komandieris no 1916. gada janvāra līdz 1917. gada janvārim
Andrejs Auzāns dzimis 1871. gada 4. aprīlī Pļaviņu pagasta Bormaņos. 1893. gadā A. Auzāns iestājās Kara topogrāfu skolā, kuru pabeidza 1895. gadā jau kā podporučiks. Pēc skolas pabeigšanas dienēja Leibgvardes Somijas pulkā. No 1895. gada līdz 1917. gada aprīlim tika paaugstināts līdz ģenerāļa–majora dienesta pakāpei.
1896. gadā A. Auzāns iestājās Pēterburgas guberņas Topogrāfu–mērnieku daļā, vēlāk – Somijas Topogrāfu–mērnieku daļā, bet 1900. gadā turpināja izglītību Ģenerālštāba akadēmijā, kurā 1903. gadā pabeidza Ģeodēzijas nodaļu. Savas zināšanas papildināja arī Pulkovas observatorijā.
Krievijas–Japānas kara laikā A. Auzāns strādāja par astronomu 2. Mandžūrijas kara apgabala štāba topogrāfu daļā, pēc tam bija virsnieks Kara topogrāfijas pārvaldē Pēterburgā, vēlāk – Turkestānas kara apgabala štāba topogrāfu daļā. No 1911. gada bija arī Taškentas observatorijas pārzinis un 1914. gadā iecelts par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas Seismiskās komisijas locekli.
Latviešu strēlnieku bataljonu virsnieki. Ķemeri, 1916. gada vasara. 1. kreisās – pulkvedis Andrejs Auzāns
1916. gada janvārī A. Auzānu iecēla par 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona komandieri, jūlijā – par apvienotās latviešu strēlnieku brigādes komandieri, septembrī – par 2. latviešu strēlnieku brigādes komandieri. “Viņš bija virsnieks ar plašām zināšanām un piedzīvojumiem kara mākslā, pēc dabas drošsirdīgs, pašaizliedzīgs, darbīgs un enerģisks. Būdams nedzērājs un nesmēķētājs, ar savu priekšzīmi un askētisko dzīvi viņš atstāja dziļu iespaidu uz strēlniekiem.” (laikraksta “Latvju Vārds” 1953. gada raksts “Ģenerālim A. Auzānam in memoriam”). 1917. gada aprīlī A. Auzāns sāka vadīt Ģenerālštāba Topogrāfijas daļu, bet pēc gada tādu pašu amatu ieņēma Sarkanajā armijā.
Sākot ar 1921. gadu, A. Auzāns uzsāka pasniedzēja gaitas Ģenerālštāba akadēmijā un Maskavas Mērniecības institūtā. 1923. gadā atgriezās Latvijā.
Veco latviešu strēlnieku biedrības biedri izbraukumā. 1920. gadu 2. puse. 2. rindā pa vidu stāv ģenerālis Andrejs Auzāns
1923. gada 15. decembrī, jau kā ģenerāli, A. Auzānu ieskaitīja dienestā Latvijas armijas Galvenā štāba Administrācijas daļā. No 1924. gada A. Auzāns darbojās Kara ministrijā gan izmeklēšanas komisijā, gan Padomē. 1927. gadā viņš kļuva par Galvenā štāba Ģeodēzijas-topogrāfijas daļas priekšnieku, kur strādāja līdz 1933. gadam.
Ģenerāļa Andreja Auzāna 60. gadu jubilejas svinības Armijas virsnieku klubā. Rīga, 1931. gads. 1. rindā 7. no labās – ģenerālis Andrejs Auzāns
1933. gada aprīlī A. Auzāns atvaļinājās no dienesta saistībā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Pēc atvaļināšanās turpināja darboties Veco latviešu strēlnieku biedrībā, kā arī izdevuma “Latviešu Strēlnieks” redkolēģijā.
Latvijas armijas augstākie virsnieki Armijas virsnieku klubā. Rīga, 1934. gada augusts. 1. rindā 1. no labās – ģenerālis Andrejs Auzāns
Vācu okupācijas laikā A. Auzāns pārcēlās uz dzīvi Kurcumu pagastā. 1944. gadā kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, no 1948. gada dzīvoja Lielbritānijā. Miris 1953. gada 23. martā Stokportā.
Veco latviešu strēlnieku biedrības rīkots saviesīgs vakars Armijas virsnieku klubā. Rīga, 1938. gads. 1. rindā 3. no labās pretskatā – ģenerālis Andrejs Auzāns
Laikraksta “Londonas Avīze” 1971. gada ievietotajā rakstā “Ģenerāli Auzānu atceroties”, pulkvedis A. Skurbe raksturoja ģenerāli kā izcilu karavīru un zinātnieku: “(..) kā karavīram ģenerālim Auzānam piemita lielas karavadoņa spējas. Viņa asais prāts un skaidrā doma prata no vērtēt un izmantot katru situāciju. Viņa izstrādātie kauju plāni bija vienmēr izdomāti līdz pēdējam sīkumam. Viens no viņa lielākiem panākumiem bija uzbrukuma plāna izstrādāšana Ložmetēju kalna ieņemšanai no aizmugures Ziemsvētku kauju laikā. (..) Ar savu klātieni un izcilo personību viņš pacēla strēlnieku garu un iedvesa viņiem pašpaļāvību. Visgrūtākos brīžos cīņas laukā putenī un salā viņš bija vienmēr kopā ar strēlniekiem ne tikai kā komandieris bet arī kā tēvs un cīņas biedrs.”
Pēc daudz stundu pavadīšanas A. Auzāna sabiedrībā viņa pēdējos dzīves gados, plkv. A. Skurbe varēja teikt tikai to, ka ģenerālis “(..) bija viens no tiem retajiem sirds skaidrajiem cilvēkiem, kas nekad nezaudēja ticību labajam. Katrā cilvēkā viņš šo labo meklēja, un bija tāda sajūta, ka ģenerāļa gaišās personības lokā iekļūstot, katram ļaunumam bija jāpazūd un tumsai jāpārvēršas gaismā.”
Savas militārās karjeras laikā A. Auzāns saņēma Latvijas 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Igaunijas 1. šķiras Ērgļa ordeni, Krievijas 4. šķiras Sv. Jura ordeni, Buhāras emīra Zvaigzni, kā arī vēl citus augstus Lietuvas un Krievijas apbalvojumus.
Ģenerāļa Andreja Auzāna apbalvojumi ir skatāmi Latvijas Kara muzeja ekspozīciju zālēs.
