Ģenerālis Alberts Brambats (1884–1943)
Kara ārsts pulkvedis Alberts Brambats. 1930. gadu 1. puse
Alberts Brambats dzimis 1884. gada 15. maijā Mujānu pagasta Tilgaļos. Mācījies Valmieras draudzes skolā, Rīgā Nikolaja ģimnāzijā un Tērbatā Tretnera privātģimnāzijā. 1909. gadā A. Brambats pabeidza Medicīnas fakultāti Tērbatas universitātē. 1911. gadā sāka strādāt Palsmanē par draudzes ārstu.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, A. Brambatu 1914. gadā iesauca armijā, 95. kājnieku pulkā par jaunāko ārstu. 1915. gadā kā ārsts turpināja dienestu 104. evakuācijas punktā Valmierā un Rževā. 1916. gadā iecelts par evakuācijas punkta galvenā ārsta palīgu. 1918. gada janvārī A. Brambats atstāja dienestu un turpināja ārsta darbu Valmierā, bet vēlāk Rīgas 2. slimnīcā.
Armijas sanitārās pārvaldes pulkvedis Alberts Brambats. 1920. gadi
1919. gada 4. augustā A. Brambats brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā un kļuva par Sanitārās pārvaldes priekšnieka palīgu. 1919. gada decembrī A. Brambatam apstiprināja pulkveža-leitnanta dienesta pakāpi, bet jau 1920. gada novembrī – ārsta pulkveža dienesta pakāpi.
1933. gadā A. Brambatu iecēla par Apgādes pārvaldes Sanitārās daļas un kara sanitāro priekšnieku, 1936. gadā – par kara sanitāro priekšnieku Kara sanitārajā inspekcijā. 1938. gadā piešķīra ārsta ģenerāļa dienesta pakāpi. 1939. gadā A. Brambats kļuva par Sarkanā Krusta biedru.
Kara sanitārās inspekcijas darbinieki Virsnieku namā. Rīga, 1938./1939. gads. 1. rindā vidū – ģenerālis Alberts Brambats
1940. gada oktobrī A. Brambats atvaļinājās no dienesta un sāka strādāt Rīgas pilsētas 5. poliklīnikā par terapeitu. 1941. gada 14. jūnijā A. Brambatu apcietināja un izsūtīja uz Maskavu., kur viņam 1943. gada februārī piešķīra 5 gadus ieslodzījumā. 1943. gadā gājis bojā Soļikamskas soda nometnē.
Savas militārās karjeras laikā A. Brambats saņēma Latvijas 3. un 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2. šķiras Viestura ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu, Igaunijas Sarkanā Krusta goda zīmi, Krievijas 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni, 3. šķiras Sv. Annas ordeni.
Informāciju sagatavoja Starpkaru vēstures nodaļas vēsturniece Inese Maļihova