Admirālis Teodors Spāde (1891–1970)
Latvijas Kara flotes komandieris admirālis Teodors Spāde.
1930. gadu beigas
Teodors Spāde dzimis 1891. gada 7. martā Ventspilī. 1914. gadā pabeidza Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas nodaļu, un tā paša gada jūlijā, sākoties Pirmajam pasaules karam, uzsāka dienestu Baltijas flotē. No 1915. gada aprīļa T. Spāde turpināja dienesta gaitas Melnās jūras flotē. Tam sekoja dienests Ukrainas flotē un Aizkaukāza flotē.
1918. gada aprīlī T. Spāde krita turku gūstā, no kura atgriezās oktobrī. Pēc gūsta turpināja dienesta gaitas Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijā. No 1919. gada atsāka dienēt uz Melnās jūras karakuģiem, bija torpēdkuģa „Derzkij” vecākais virsnieks. Vecākā leitnanta pakāpi ieguva 1919. gada septembrī. 1920. gadā karaspēka sastāvā evakuējās uz Konstantinopoli, novembrī pieņēma Latvijas pilsonību un atgriezās Latvijā, kur kļuva par Ventspils kuģniecības sabiedrības „Ausma” līdzdibinātāju.
1926. gada 20. maijā T. Spāde iestājās Latvijas armijā, kur tika iecelts par Jūras novērošanas dienesta priekšnieku. 1927. gadā T. Spāde saņēma kapteiņa pakāpi un iestājās Francijas Jūras kara akadēmijā. 1929. gadā viņu piekomandēja Francijas un Zviedrijas kara flotei. Šajā pašā gadā T. Spāde ieguva komandkapteiņa dienesta pakāpi un kļuva par karakuģa „Virsaitis” komandieri.
Jūras krastu aizsardzības eskadras augstākie virsnieki uz karakuģa „Virsaitis” klāja. 1929. gads.
4. no kreisās – kapteinis Teodors Spāde
Vēsturnieks Edgars Andersons laikrakstā „Daugavas Vanagu Mēnešraksts” Nr. 3. (01.06.1969.) par T. Spādi raksta, ka viņš bija „impozanta auguma vīrs, ļoti inteliģents cilvēks, liels patriots, taisnīgs un stingrs priekšnieks. Keizerlings nodibināja Latvijas kara floti, Spāde tajā nostiprināja latvisko garu un radīja pamatus latviskās kara flotes tālākai attīstībai un modernizēšanai.”
Kara jūrnieki Latvijas armijas parādē Liepājā. 1930. gads, domājams 1. maijs. Ierindas priekšgalā komandkapteinis Teodors Spāde
1931. gadā T. Spādi iecēla par Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieri. 1933. gadā viņu paaugstināja jūras kapteiņa dienesta pakāpē.
Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris jūras kapteinis Teodors Spāde ar burāšanas sacensību balvu rokās. 1934. gads
1938. gadā T. Spāde saņēma admirāļa dienesta pakāpi. Šajā gadā Jūras krastu aizsardzības eskadras nosaukumu oficiāli nomainīja uz Kara flotes nosaukumu, un 15. jūlijā notika svinīga vienības karoga pasniegšanas ceremonija.
Izdevuma „Latvijas Jūrniecības Gadagrāmata ‘94” slejā „Atmiņas par Teodoru Spādi, dienot uz kuģa „Virsaitis” Alfreds Eizenbergs par T. Spādi raksta: „Admirāļa pakāpi T. Spāde ieguva 1938. gadā 18. novembrī. Bet tā kā „Virsaitis” bija admirāļa kuģis pēc atvaļinātā admirāļa Arčibalda Keizerlinga, tad mēs viņu jau dēvējām par admirāli, jo bija stalts, iznesīgs vīrs.”
Kara flotes 20. gadadiena. Admirālis T. Spāde un jūras kapteinis Kalns (Bergs) pie svinību galda.
1939. gada 10. augusts
1940. gada septembrī T. Spāde atvaļinājās no dienesta. 1941. gada 14. jūnijā T. Spādi kopā ar daudziem citiem Latvijas iedzīvotājiem apcietināja un izsūtīja uz Tomskas apgabalu. No 1943.–1953. gadam T. Spāde atradās ieslodzījuma nometnēs Novosibirskā, Ekibastuzā, Džezkazganā. 1953. gada decembrī viņu atbrīvoja no ieslodzījuma bez tiesībām atgriezties dzimtenē. 1954. gadā T. Spāde pārcēlās uz dzīvi Kazahstānas pilsētā Temir-Tau, kur strādāja par grāmatvedi pilsētas slimnīcā.
Latvieši svin Jāņus izsūtījuma laikā Kazahstānā. Temir-Tau, 1956. gada 23. jūnijs. 2. rindā centrā, ar vainagu galvā Teodors Spāde
Būdams ne tikai jūrnieks, bet arī sirdī dzejnieks, T. Spāde savas dzīves laikā sarakstīja arī ne mazums dzejoļu. Dzejas rindās dominēja patriotisms un mīlestība pret dzimteni: „Es esmu latvietis - / Man dzīslās kuršu asins rit, / Es esmu latvietis - / Cik skaisti zināt to ikbrīd.”
Admirālis Teodors Spāde. Kazahstāna, 1950. gadu 2. puse
T. Spāde mira 1970. gada 25. jūlijā un apglabāts Temir-Tau pilsētas kapos. 1990. gadā pārapbedīts Rīgā, Meža kapos.
Savas militārās karjeras laikā T. Spāde saņēma 3. un 4. šķiras Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņus, 2. šķiras Viestura ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu, skautu Baltās Lilijas ordeni, kā arī vairākus augstus Francijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas un Krievijas apbalvojumus.
