Ģenerālis Fricis Virsaitis (līdz 1916. gadam Fricis Eltermanis; 1882–1943)
5. Cēsu kājnieku pulka komandieris pulkvedis Fricis Virsaitis. 1920. gadu 2. puse
Fricis Virsaitis dzimis 1882. gada 14. novembrī Bukaišu pagasta “Ķauķos”. Mācījās Bukaišu un Sniķeres pagastskolā, nokārtoja brīvprātīgā pārbaudījumus Aleksandra ģimnāzijā Rīgā un 1903. gadā iestājās armijā, 163. kājnieku pulkā. 1904. gadā F. Virsaitis mēģināja iestāties Viļņas junkurskolā, bet nesekmīgi. No 1904. līdz 1905. gadam piedalījās Krievijas–Japānas karā.
5. Cēsu kājnieku pulka štāba karavīri un pulkvedis Fricis Virsaitis (2. rindā vidū). 1926. gada augusts
1906. gadā F. Virsaitis iestājās Tiflisas karaskolā, kuru pabeidza 1909. gadā podporučika dienesta pakāpē. Pēc karaskolas beigšanas F. Virsaitis uzsāka dienestu 113. kājnieku pulkā, kur 1912. gadā saņēma poručika dienesta pakāpi. 1914. gadā F. Virsaitis kaujās Austrumprūsijā guva smagus ievainojumus, no kuriem ātri vien atlaba un turpināja dienestu 113. kājnieku pulkā kā rotas komandieris, bet no 1917. gada jau kā bataljona komandieris. 1915. gadā F. Virsaitis ieguva štābkapteiņa dienesta pakāpi, bet jau pēc diviem gadiem viņu paaugstināja par kapteini.
Jauno virsnieku ierašanās 5. Cēsu kājnieku pulkā. 1929. gads. Vidū – pulkvedis Fricis Virsaitis
1917. gada decembrī F. Virsaitis slimības dēļ atvaļinājās no dienesta, bet pēc gada viņu mobilizēja Sarkanajā armijā un iecēla par 3. Padomju Latvijas strēlnieku brigādes apgādības priekšnieku. 1919. gada 22. maijā F. Virsaitis dezertēja un pēc piecām dienām iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos. F. Virsaitis uzsāka dienestu vispirms Rīgas Jaunformējamajos spēkos, tad sekoja Liepājas karaskola, kur viņu iecēla par virsnieku klases priekšnieku.
5. Cēsu kājnieku pulka virsnieki pie mielasta galda. Rīga, 1930. gadu sākums. 4. no labās – pulkvedis Fricis Virsaitis
1919. gada oktobrī F. Virsaiti iecēla par 6. Rīgas kājnieku pulka bataljona komandieri, bet novembrī – par Instruktoru bataljona komandieri. 1920. gada janvārī F. Virsaitis saņēma pulkveža-leitnanta dienesta pakāpi. 1921. gadā virsnieku iecēla par 5. Cēsu kājnieku pulka komandieri un pēc diviem gadiem viņam piešķīra pulkveža dienesta pakāpi. “1919. gada novembra kaujās pie Imantas stacijas Virsaitis veda uzbrukumā pulka labā spārna kaujas grupu un, neskatoties uz stipro uguni, izsita ienaidnieku no Šampētera muižas, tā dodams iespēju mūsu spēkiem ieņemt Zasulauka staciju un padzīt bermontiešus no Torņakalna.” Par šiem nopelniem F. Virsaitim 1921. gadā piešķīra Lāčplēša Kara ordeni Nr. 1081.
Latvijas armijas virsnieki. Rīga, ap 1934. gadu. 1. rindā 3. no labās – ģenerālis Fricis Virsaitis
1934. gada jūnijā F. Virsaiti iecēla par Vidzemes divīzijas komandiera palīgu, bet pēc ģenerāļa dienesta pakāpes saņemšanas 1934. gada novembrī – par Vidzemes divīzijas komandieri. 1940. gada jūlijā F. Virsaitis atvaļinājās un pārcēlās uz dzīvi Smārdes pagasta “Virsaišos”.
Latvijas armijas Vidzemes Sakaru rotas gadasvētki. Uzrunu saka divīzijas komandieris ģenerālis Fricis Virsaitis. 1935. gada 25. aprīlis
1941. gada 14. jūnijā F. Virsaiti apcietināja un izveda uz Krieviju, kur 1942. gada novembrī viņam piesprieda astoņus gadus ieslodzījumā. 1943. gada 24. maijā F. Virsaitis mira Vjatkas soda nometnē.
Prezidenta Ulmaņa runa 15. maija parādē Esplanādē. Rīga, 1936. gada 15. maijs. 3. no kreisās – ģenerālis Fricis Virsaitis
1969. gada 4. aprīļa laikraksta “Londonas Avīze” rakstā “Atceres gads” kapteinis Mārtiņš Ozols dalījās atmiņās par F. Virsaiti: “[..] plkv. Virsaitis bija vienkāršs saskarsmē ar padotajiem, mēdza daudz rūpēties par viņu labklājību, bija taisnīgs, kluss, dziļi reliģiozs un nacionālās ideoloģijas īstenotājs. Viņš centās saprast savus padotos viņu priekos un bēdās, [..] stiprināja savos padotajos apziņu par karavīra goda pilno uzdevumu — būt par savas tautas un neatkarīgas valsts sargu un cīnītāju.”
Vidzemes divīzijas vadība vasaras nometnē. 1937. gads. 1. rindā 1. no kreisās – ģenerālis Fricis Virsaitis
Savas militārās karjeras laikā F. Virsaitis saņēmis Latvijas 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 2. un 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 1. šķiras Viestura ordeni, Latvijas Aizsargu Nopelnu krustu, Krievijas 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni, kā arī vairākus citus augstus Lietuvas, Krievijas un Zviedrijas apbalvojumus.