Ekspozīcija „Latvija II pasaules karā”
II pasaules kara sākumā Latvija zaudēja savu valstisko neatkarību. Kara laikā trīs reizes mainījās okupācijas režīmi- sākumā padomju, tad vācu, tad atkal padomju okupācijas režīms. Latvijas pilsoņi bija spiesti karot abās frontes pusēs- gan nacistiskās Vācijas, gan staļiniskās Padomju Savienības bruņotajos spēkos. Ekspozīcija „Latvija II pasaules karā” stāsta par abiem okupācijas režīmiem un šo režīmu bruņotajos spēkos iesaukto Latvijas iedzīvotāju likteņiem. Atsevišķa ekspozīcijas daļa veltīta nozīmīgākās politiskās pretošanās kustības- Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 17. marta Memorandam, kura oriģināls atrodas muzeja rīcībā.
Galvenais ekspozīcijas eksponāts ir Cilvēks, pārējais- dokumenti, vēsturiskie priekšmeti, ieroči, manekeni un ekspozīcijas dizains ir tikai kā papildinājums galvenajam. Šokējošas savā lakonismā ir fotogrāfijas ar gūstekņu nometnēs badā mirstošajiem sarkanarmiešiem, ar Šķēdes kāpās nošaušanai nolemtajām ebreju sievietēm. Fotogrāfijās iemūžinātas no Latgales sādžām Sarkanajā armijā iesaukto zēnu apjukušās sejas un pēc pēdējās modes safrizēto Latviešu leģiona jauniesaukto mazliet bravūrīgie skatieni. Ekspozīcijas „ Latvija II pasaules karā” autori nerunā par to, kura bija „pareizā” puse, gluži otrādi- apmeklētājs tiek mudināts nonākt pie saviem personiskiem secinājumiem, ka neviena no abām okupācijas varām nebija pareizā.
