Ģenerālis Kārlis Prauls (1895-1941)
Pulkvedis-leitnants Kārlis Prauls. 1921. gads
Kārlis Prauls dzimis 1895. gada 2. maijā Lielstraupes pagasta Gaujaskrogā. K. Prauls mācījās Ķempju pagastskolā un Tērbatas tautskolā, 1914. gadā kā eksternis beidza Rīgas Biržas komercskolu. Savu militāro karjeru K. Prauls sāka 1915. gada maijā, Valmierā brīvprātīgi iestājoties armijā.
K. Praula pirmā dienesta vieta bija 1. artilērijas rezerves divizionā, vēlāk dienēja 172. rezerves bataljonā. 1915. gada augustā viņu ieskaitīja 3. Pēterhofas praporščiku skolā, ko K. Prauls pabeidza 1915. gada novembrī. Tālāk sekoja dienests Latviešu strēlnieku rezerves bataljonā un no 1916. gada jūnija 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonā. Tā paša gada decembrī K. Praulu iecēla rotas komandiera amatā, bet 1917. gada septembrī slimības dēļ evakuēja uz Krieviju. 1917. gada novembrī Saratovā K. Praulu atlaida atvaļinājumā, no kura atpakaļ dienestā viņš tā arī neatgriezās, bet gan atgriezās pie vecākiem Valmierā. Pirmā pasaules kara laikā uzdienējās līdz štābkapitāna dienesta pakāpei.
1918. gada 8. decembrī K. Prauls iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos virsleitnanta dienesta pakāpē un sāka organizēt 2. Vidzemes apsardzības rotu, taču 17. decembrī nelaimes gadījumā viņu ievainoja un nosūtīja uz Rīgu ārstēties.
"Es vēl biju slimnīcā. Rīgai tuvojās lielinieku karaspēka daļas. Vēl slims būdams, atstāju slimnīcu uz paša vēlēšanos un 2. janvārī devos prom no sirmās Rīgas un Jelgavu. Tas bija bezgala skumjš un grūts ceļš. Sakniebtām lūpām un ilgu pilnu sirdi gāja projām studentu vienība uz Zemgali. Tas bija arī viens no drūmākajiem brīžiem visā manā dzīvē un tikai dziļā ticība, un jausma spēja melno mākoni pārlaist galvai un dzīvei." (Kārlis Prauls)
1919. gada 2. janvārī K. Praulu ieskaitīja Atsevišķajā (Studentu) rotā. Tur viņš dienēja līdz pat vienotas Latvijas armijas izveidei, kad 1919. gada augustā kļuva par 3. Jelgavas kājnieku pulka saimniecības priekšnieku, bet vēlāk arī bataljona komandieri.
Kārlis Prauls intervijā Aleksandram Čakam 1939. gadā sacīja: "Ir viena doma, kas man dziļi dziļi iegulusies apziņā. Tā būtu kā mazs kopsavilkums visām manām ilgajām karavīra gaitām. Latviešu kareivis ir īsts un, galvenais, apzinīgs karotājs. Es latviešu karavīru esmu redzējis smagās, ilgās kaujās gan pasaules karā strēlnieku pulkos Rīgas frontē, gan Latvijas atbrīvošanas cīņās. Daudzas daudzas reizes 3. Jelgavas kājnieku pulka karavīriem - pie tiem arī es piederu - vienā laikā cīnoties pret lieliniekiem un pret bermontiešiem, nācās savas kaujas veikt ārkārtīgi grūtos apstākļos. Šo vienību gars bija nesalaužams, karošanas māka un veiksme apbrīnojama."
Pulkvedis-leitnants Kārlis Prauls (1. rindā 1. no kreisās) ierindā ar citiem 3. Jelgavas kājnieku pulka virsniekiem. 1929.-1930. gads
Pēc Latvijas Neatkarības kara beigām 1920. gada novembrī K. Praulu paaugstināja pulkveža-leitnanta dienesta pakāpē. 1921. gadā viņš turpināja dienestu 3. Robežsargu pulkā, bet pēc gada atgriezās 3. Jelgavas kājnieku pulkā. 1924. gadā K. Prauls beidza vecāko virsnieku kursus un atkal kļuva par 3. Jelgavas kājnieku pulka saimniecības priekšnieku un bataljona komandieri.
Pulkvedis-leitnants Kārlis Prauls (1. rindā 4. no kreisās) kopā ar ģenerāli Jāni Balodi un Aizsargu pulku komandieriem. 1929.-1930. gads
Pauzi militārajai karjerai lika K. Praula pārcelšana uz Iekšlietu ministrijas struktūrām, lai pildītu Aizsargu organizācijas priekšnieka pienākumus. Stājoties jaunajā amatā, viņš uzreiz apmainījās ar apsveikuma telegrammām ar Igaunijas, Somijas, Lietuvas un Polijas aizsargu organizāciju vadošajām personām. Paralēli amata pienākumiem K. Prauls pildīja arī Latvijas Sarkanā Krusta galvenā valdes locekļa pienākumus.
Pulkvedis Kārlis Prauls Aizsargu formas tērpā pusdieno kāda pasākuma laikā. 1933.-1935. gads
1936. gadā viņš pabeidza vēl vienu vecāko virsnieku kursu, saņemot pulkveža dienesta pakāpi, bet trīs gadus vēlāk sekoja paaugstinājums ģenerāļa dienesta pakāpē. Par viņu presē rakstīja: "Aizsargu priekšnieks ģenerālis Prauls pēc armijas stāža ir viens no jaunākiem vecāko virsnieku sarakstā un paaugstināts ārpus šā saraksta kārtības pēc stāža aizsargu organizācijā. Viņa paaugstināšana ir atzinība tam lielajam organizācijas darbam, ko viņš veicis deviņos gados kā aizsargu priekšnieks, sevišķi kopš 1934. gada 15. maija, un augstākās vadības sevišķs godinājums visai aizsargu organizācijai viņas 20 gadu pastāvēšanas svētku gadījumā".
Pulkvedis Kārlis Prauls (1. rindā 4. no labās) Aizsargu sanāksmē. 1935. gads
Nosacīti militārā karjera K. Praulam atsākās 1940. gada 24. jūlijā, kad ģenerāli atkomandēja uz 3. Jelgavas kājnieku pulku, likvidējot Aizsargu organizāciju. Tomēr jau pēc divām dienām viņu aizsūtīja tālāk uz Armijas štābu, no kura 30. jūlijā K. Prauls tika atvaļināts. Pēc atvaļināšanas K. Prauls dzīvoja Vecsvirlaukas pagasta "Praulos". Savu nelielo saimniecību K. Prauls izveidoja uz nekultivētas zemes: "Vaļas brīžos daudz uzmanības veltu savai saimniecībai. Bez šīs manas saimniecības es vēl mīlu tādas īstas, krietnas medības."
Ģenerāli Kārli Praulu Padomju okupācijas varas iestādes sāka "medīt" 1940. gada augustā, kad notika pirmā kratīšana viņa dzīvesvietā, bet 19. septembrī ģenerāli apcietināja. 28. decembrī Rīgā K. Praulam piesprieda nāvessodu, ko izpildīja 1941. gada 30. janvārī. Sākumā apbedīts masu kapā Ulbrokas mežā, 1944. gadā pārapbedīts Meža kapos.
Polijas strēlnieku savienības dāvinātais zobens Kārlim Praulam 1939. gada 20. martā
Savas militārās karjeras laikā K. Prauls saņēmis 3. un 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Latvijas Aizsargu Nopelnu krustu, 1. šķiras Latvijas Atzinības krustu, Sarkanā Krusta goda zīmi, Latvijas Aizsardzības biedrības sudraba medaļu, 2. šķiras Igaunijas Ērgļa ordeni, 2. šķiras Lietuvas Ģedimina ordeni, Lietuvas Šauļu (aizsargu) medaļu, Lietuvas Šauļu (aizsargu) zvaigzni, 3. šķiras Polijas Polonia Restituta ordeni, 2. un 3. šķiras Somijas Baltās Rozes ordeni, Somijas Suojeluskuntas (aizsargu) Nopelnu krustu, 2. un 3. šķiras Krievijas Svētā Staņislava ordeni ar šķēpiem, 3. un 4. šķiras Krievijas Svētās Annas ordeni.
