Ģenerālis Jānis Liepiņš (1894–1942)
Pulkvedis Jānis Liepiņš. 1930. gadi
Jānis Liepiņš dzimis 1894. gada 30. janvārī Ēveles pagasta Dēļās. 1911. gadā beidza Rēveles tehnisko dzelzceļa skolu. Bijis tehniķis Krievu – Baltijas kuģu būvētavā Rēvelē. 1914. gada augustā J. Liepiņu mobilizēja armijā un ieskaitīja 1. rezerves pulkā, vēlāk – Leibgvardes Lietuvas pulkā. 1915. gada janvārī J. Liepiņš ar praporščika dienesta pakāpi pabeidza Orānienbaumas praporščiku skolu. Līdz 1917. gada septembrim, dienot 83. rezerves pulkā, 50. Sibīrijas strēlnieku pulkā un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlākajā pulkā), J. Liepiņš saņēma trīs dienesta pakāpju paaugstinājumus – podporučika (1915. gada septembris), poručika (1916. gada septembris) un štābkapteiņa (1916. gada decembris) dienesta pakāpi.
Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1927.–1928. gads. 1. rindā 1. no labās – pulkvedis Jānis Liepiņš
1917. gada septembrī J. Liepiņš smagi saslima, dēļ kā dienests bija uz laiku jāpārtrauc. 1918. gada februārī pie Murmanskas J. Liepiņš iestājās Francijas armijā, kur atkal slimības dēļ, nodienēja tikai vienu mēnesi. Martā J. Liepiņš kopā ar daļu francūžu devās prom uz Petrogradu, kur iestājās Sarkanās armijas latviešu daļā.
Kara ministrs Jānis Balodis inspekcijas braucienā Zemgales divīzijā. Daugavpils, 1931.–1933. gads. 4. no labās – pulkvedis Jānis Liepiņš
1919. gada 22. janvārī J. Liepiņš Igaunijā pie Elvas pārbēga pāri frontei Igaunijas armijas pusē, kur viņu ievietoja gūstekņu nometnē Tērbatā. 23. februārī jau kā kapteinis iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos 1. (vēlākajā 4.) Valmieras kājnieku pulkā par rotas komandieri. 1919. gada novembrī J. Liepiņš par nopelniem kaujās saņēma pulkveža – leitnanta dienesta pakāpi un kļuva par 4. Valmieras kājnieku pulka komandiera palīgu. Pēc mēneša J. Liepiņu iecēla par 5. Cēsu kājnieku pulka komandieri.
“1919. gada 16. novembrī, personiski vadīdams kaujas grupu, Liepiņš pēc sīvas kaujas ieņēma Vecsauli un citus punktus Bauskas virzienā, otrā dienā straujā triecienā iekaroja Bausku, kur kā trofejas ieguva apmēram 10 ložmetējus, smagās automašīnas, munīciju u.c. kara materiālus. Ar šo panākumu apdraudēja ienaidnieka atkāpšanās ceļu uz Lietuvu un sekmēja mūsu spēku karadarbību Lielupes baseinā”. Par šiem nopelniem J. Liepiņam 1920. gadā piešķirts 3. šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr. 294.
Virsnieki Latgales divīzijas štābā pie apvidus shēmas. 1930. gadi. 1. no kreisās – pulkvedis Jānis Liepiņš
1921. gada augustā J. Liepiņu ieskaitīja Galvenā štāba virsnieku rezervē. 1922. gadā J. Liepiņš kļuva par bataljona komandieri 8. Daugavpils kājnieku pulkā, kā arī pabeidza virsnieku kursus. 1927. gadā saņēma pulkveža dienesta pakāpi. 1931. gadā J. Liepiņu iecēla par 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieri, bet 1937. gadā – par 6. Rīgas kājnieku pulka komandieri.
Komandiera maiņa Latgales divīzijā. 1933. gads. 2 rindā 10. no kreisās – pulkvedis Jānis Liepiņš
1940. gada jūlijā J. Liepiņš ieguva ģenerāļa dienesta pakāpi un kļuva par Vidzemes divīzijas komandieri. Oktobrī J. Liepiņu pārskaitīja 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā par 181. divīzijas komandieri un pārdēvēja par Sarkanās armijas ģenerālmajoru.
Latvijas armijas augstākā virsniecība pie Armijas virsnieku kluba. Rīga, 1935. gada 10. augusts. 2. rindā 8. no labās – pulkvedis Jānis Liepiņš
1941. gada jūnijā J. Liepiņu nosūtīja uz kursiem Maskavā, kur viņu apcietināja. 1942. gada janvārī piesprieda nāvessodu, ko izpildīja 1942. gada 30. aprīlī Saratovā.
Savas militārās karjeras laikā J. Liepiņš saņēma Latvijas 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2. šķiras Viestura ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu, Aizsardzības biedrības sudraba medaļu; Lietuvas Neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu; Krievijas 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni, 3. un 4. šķiras Sv. Annas ordeni.
