Ģenerālis Jānis Kurelis (1882–1954)
Latvijas armijas Tehniskās divīzijas komandieris ģenerālis Jānis Kurelis. 1920. gadu 2. puse
Jānis Kurelis dzimis 1882. gada 6. maijā Ērģemes pagasta “Bērņos”. 1893. gadā viņš pabeidza Pleskavas latviešu draudzes skolu, 1899. gadā – Pleskavas Sergija reālskolu. Lai turpinātu iegūt izglītību, J. Kurelis 1899. gada jūlijā iestājās armijā, viņu ieskaitīja 183. kājnieku pulkā Varšavā, no turienes viņš devās uz Odesas junkurskolu. Pēc tās beigšanas, jauno virsnieku ieskaitīja 22. kājnieku pulkā Ostrolenkā, Polijā. 1901. gadā viņu paaugstināja podporučika dienesta pakāpē.
1904. gadā, sākoties Krievijas–Japānas karam, J. Kureli pārcēla uz 12. Austrumsibīrijas strēlnieku pulku Mandžūrijas frontē, vēlāk uz 3. Austrumsibīrijas strēlnieku divīzijas atsevišķo ložmetēju rotu. Nākamo dienesta pakāpi – poručiks, viņš saņēma 1905. gadā vēl atrodoties frontē.
Tehniskās divīzijas komandieris ģenerālis Jānis Kurelis Sapieru pulka vasaras nometnē. 1920. gadu beigas
1909. gadā J. Kurelim piešķīra štābkapitāna dienesta pakāpi. No 1910. līdz 1912. gadam viņu piekomandēja Ģenerālštābam, kur viņš pildīja vecākā darbveža pienākumus. 1913. gadā J. Kurelis saņēma kapteiņa dienesta pakāpi un kļuva par Galvenās karaspēka dzīvokļu pārvaldes darbvedi, vēlāk par nodaļas priekšnieku.
Ģenerālis Jānis Kurelis Sapieru pulka vasaras nometnē. 1930. gadi
Jau 1. pasaules kara laikā, 1915. gadā J. Kurelis atgriezās 22. kājnieku pulkā kā bataljona komandieris. 1916. gada janvārī viņu pārcēla uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kur viņš pildīja rotas komandiera pienākumus.
Svinības Aviācijas pulkā. 1920. gadi. 1. no labās – pulkvedis Jānis Kurelis
1916. gada decembrī J. Kurelis saņēma apakšpulkveža dienesta pakāpi un dažus mēnešus vēlāk sāka pildīt 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka bataljona komandiera pienākumus. Piedaloties kaujās, J. Kurelis smagi saindējās ar kaujas gāzēm un tika kontuzēts. “1917. gada 19. un 20. augustā pie Mazās Juglas Kurelis, personiski vadīdams kaujā pulka 2. bataljonu, pašaizliedzīgā cīņā veselu dienu aizturēja pretinieka virzīšanos uz priekšu, atsita vairākus niknus uzbrukumus, brīžiem būdams ielenkts no 2 pusēm. Aizkavēja dzelzceļa pārraušanu pie Ropažiem un Inčukalna, tā glābjot visu 12. armiju no ielenkuma.” Par šiem nopelniem J. Kurelim 1920. gadā piešķirts Lāčplēša Kara ordenis Nr. 393. 1917. gadā novembrī J. Kurelis saņēma pulkveža dienesta pakāpi. 1918. gada janvārī viņš atvaļinājās no dienesta un kādu laiku dzīvoja Krievijā.
Latvijas armijas Sapieru pulks vasaras nometnē Stopiņos. 1940. gada maijs. 2. rindā 7. no labās – ģenerālis Jānis Kurelis
1918. gada 14. novembrī Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes Centrālais Birojs Tālajos Austrumos ievēlēja J. Kureli par Latvijas strēlnieku pulka jeb Imantas pulka komandieri. No 1919. gada aprīļa J. Kurelis kļuva par Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes Kara nodaļas priekšnieku un latviešu karaspēka daļu komandieri, bet no augusta – Latvijas Pagaidu valdības pārstāvja Sibīrijā un Tālajos Austrumos kara lietu pārzinis.
Ģenerālis Jānis Kurelis un pulkvedis Juris Brieže Sapieru pulka gadasvētkos. 1937.–1938. gads
1919. gada novembrī J. Kurelis atgriezās Latvijā, kļuva par Armijas virspavēlniecības štāba Organizācijas daļas priekšnieku un līdztekus darbojās Apsardzības ministrijas padomē. 1922. gadā J. Kureli iecēla par Tehniskās divīzijas komandieri. 1925. gadā viņš tika paaugstināts par ģenerāli.
“Starp Latvijas armijas virsniekiem pulkv. Kurelis izcili atzīmējams ar saviem dziļi attīstītiem un tikpat dziļi norūdītiem kareiviskiem principiem. [..]Vārdos atturīgs.”- tā J. Kureli 1921. gadā raksturoja ģenerālis Kārlis Goppers (“Latvija Amerikā” Nr. 11. (12.03.2005.)).
Ģenerālis Jānis Kurelis un Elza Rozenvalde kāzu dienā. 1935. gads
1930. gadā J. Kurelis pabeidza Kara akadēmiskos kursus un ilgu laiku pēc tam bija Kara virstiesas loceklis. 1940. gada maijā J. Kurelis atvaļinājās no dienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.
Ģenerālis Mārtiņš Peniķis atzinīgi vērtēja J. Kureli: “Saticīgas un labas dabas cilvēks. [..] Savus dienesta pienākumus izpilda ļoti centīgi un godīgi. Vajadzīgos reglamentus, likumus un noteikumus pārzin labāk par visiem pārējiem divīziju komandieriem”. (“Latvija Amerikā” Nr. 11. (12.03.2005.)).
Ģenerāļa Jāņa Kureļa atvadīšanās no Sapieru pulka. 1940. gads
2. pasaules kara laikā, 1943. gadā J. Kurelis iestājās 5. Rīgas aizsargu pulkā, un organizēja īpašu grupu, kas kļuva par pamatu 1944. gada jūlijā Skrīveru pagastā izveidotajai t.s. “Ģenerāļa Kureļa grupai”, kas no 1944. gada septembra darbojās Kurzemē.
Iesaistoties kustībā, kas vēlējās atjaunot Latvijas neatkarību, 1944. gadā J. Kurelis kļuva par Latvijas Centrālās padomes Militārās komisijas vadītāju. Viņš bija arī viens no Latvijas Centrālās padomes Memoranda parakstītājiem 1944. gada 17. martā. Šajā memorandā tika izteikta prasība atjaunot Latvijas valstisko neatkarību un izveidot Latvijas armiju, lai aktīvi cīnītos pret atkārtoto padomju okupāciju.
1944. gada novembrī sakarā ar nepakļaušanos vācu okupācijas varai J. Kureli apcietināja un nosūtīja uz Austrumprūsiju. 1951. gadā J. Kurelis devās trimdā uz ASV. Miris 1954. gada 5. decembrī Čikāgā, Ilinoisas pavalstī.
Ģenerālis Jānis Kurelis Latvijas armijas Sapieru pulka gadasvētkos. 1939. gads
Savas militārās karjeras laikā J. Kurelis saņēma Latvijas 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 2. un 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 1. šķiras Viestura ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu, kā arī vairākus augstus Krievijas, Čehoslovākijas un Lietuvas apbalvojumus.
