Ģenerālis Arturs Dālbergs (1896–1941)
Pulkvedis-leitnants Arturs Dālbergs
Arturs Dālbergs dzimis 1896. gada 18. jūlijā Rīgā. 1916. gada sākumā pabeidza Rīgas Pētera I reālskolu un jūlijā iestājās Alekseja karaskolā Maskavā, ko pabeidza decembrī jau kā praporščiks. 1917. gada jūnijā viņu ieskaitīja Latviešu strēlnieku rezerves pulkā un oktobrī paaugstināja dienesta pakāpē par podporučiku. 1917. gada decembrī A. Dālbergs atstāja pulku un devās uz Petrogradu, kur ar pulkveža K. Goppera starpniecību iestājās Satversmes sapulces aizsardzības savienībā. 1918. gada aprīlī Harkovā A. Dālbergs krita vācu gūstā, no kura tika atbrīvots augustā Minskā. Uzreiz pēc tam viņš atgriezās Rīgā un uzsāka studijas Baltijas Tehniskajā augstskolā.
1918. gada decembrī A. Dālbergs iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos un viņu kā virsleitnantu iecēla par nodaļas komandieri Atsevišķajā (Studentu) rotā.
Gatavojoties Kurzemes atbrīvošanas operācijai, 1919. gada 2. martā A. Dālbergs piedalījās izlūkgājienā Lēnu muižas apkārtnē. Par paveikto šajā dienā A. Dālbergs saņēma augstāko militāro apbalvojumu Latvijā – 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, kura diplomā ir rakstīts: “Izlūkgājienā Dālbergs izpostīja ienaidnieka telefona līnijas, ievāca sīkas ziņas un noteiktas ziņas par pretinieka spēkiem un to dislokāciju, lielā mērā veicināja mūsu vienību turpmāko uzbrukumu.”
1919. gada decembrī A. Dālbergs ieguva kapteiņa dienesta pakāpi, un līdz 1921. gadam dienēja 4. (vēlākajā 6.) Atsevišķajā bataljonā un Latgales divīzijas štābā. 1921. gadā viņš uzsāka dienestu Kara saimniecības pārvaldē, kas 1924. gadā pārdēvēta par Galveno intendantūras pārvaldi.
Studentu rota. Rīga, 1919. gada maijs. Augšējā rindā 1. no kreisās (gaišā formā) – virsleitnants A. Dālbergs
Turpmākajos dienesta gados A. Dālbergs turpināja papildināt savas zināšanas: 1925. gadā pabeidza Kara politehniskos kursus, bet 1929. gadā – divīzijas un pulka komandieru kursus. 1927. gadā viņu iecēla par inženieri Bruņošanās pārvaldē, piešķirot pulkveža-leitnanta dienesta pakāpi.
Sākot ar 1933. gadu, A. Dālbergs ieņēma vadošus amatos dažādās pārvaldēs – Apgādes pārvaldes Intendantūras daļas tehniskās nodaļas priekšnieks, no 1935. gada Armijas štāba Kara saimniecības daļas priekšnieks (šajā laikā viņu paaugstināja par pulkvedi), no 1938. gada jūlija Apgādes pārvaldes priekšnieks un no 1939. gada arī Nacionālās celtniecības komitejas loceklis.
1940. gadā jūlijā A. Dālbergs saņēma ģenerāļa dienesta pakāpi, un kļuva par Sarkanās armijas 24. teritoriālā strēlnieku korpusa Apgādes daļas priekšnieku.
1941. gada 20. maijā A. Dālbergu apcietināja, 18. jūlijā PSR Augstākās tiesas Kara kolēģija viņam piesprieda nāvessodu. 1941. gada 26. oktobrī Maskavā A. Dālbergu kopā ar citiem latviešu virsniekiem nošāva. Kapa vieta nav zināma.
Savas militārās karjeras laikā A. Dālbergs saņēma augstus Latvijas apbalvojumus – 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 3. un 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu, kā arī Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu.
