Dzimtenes vēstnesis
1916. gada 16. augusts
Kara muzejs
Latviešu Strēlnieku bataljonu Organizācijas Komiteja, kā laikrakstos lasām, griezusies pie armijas pavēlnieka ar lūgumu, lai atļauj latviešu strēlnieku iegūtās kara trofejas nodot Organizācijas Komitejai priekš latviešu strēlnieku nākamā kara muzeja. Armijas pavēlnieks izdevis tūliņ pavēli, ka mūsu strēlnieku ienaidniekam atņemtās trofejas nododamas Organizācijas Komitejai. Organizācijas Komitejā pastāvot domas, pēc kara Rīgā celt īpašu kara muzeju, kurā uzglabāsies trofejas un visi uz bataljoniem attiecīgie dokumenti un vēsturiskas piemiņas.
Augstākminētais ierosinājums un sakarā ar viņu nākusī atļauja, ļoti svarīgi un pelna, ka pie viņiem pakavējas plašākā apcerē. Latviešiem savs kara muzejs nepieciešami vajadzīgs, un ja arī viņa iekārtošana un materiālu sistematizēšana jāatliek dzimtenes nenokārtoto apstākļu dēļ uz laikmetu pēc kara, tad turpretim pati materiālu krāšana un savākšana vienā vai vairākos noteiktos centros darāmā bez kavēšanās, ar lielu rūpību un nepārtrauktā ceļā. Še nu atveras jautājums, kādu raksturu vajadzētu mantot jaunajam muzejam. Tas varētu būt vai nu 1) vispārīgi Tēvijas kara muzejs, vai 2) vispārīgi latviešu kareivju trofeju muzejs, vai, beidzot, 3) latviešu bataljonu dzīves atspoguļojuma muzejs, kā to domājusi šo bataljonu Organizācijas komiteja. Pirms izšķiramies par vienu vai otru no šiem kara muzeju tipiem, nepieciešami noskaidrot tuvāk jautājumu, kāpēc īpaši vajadzīgs kara muzejs. Parasti muzejiem mēdz visvairāk būt kultūrvēsturiskā, izglītojoša nozīme. Kara muzeji šai ziņā diezgan noteikti atšķiras no citiem muzejiem. Kā mēs parasti dzīvē šķiram jēdzienus izglītība un audzināšana, tāpat mums jāšķiro kara muzeji no cilvēces progresa muzejiem. Kultūrvēsturiskie muzeji izglīto, bet kara muzeji audzina. Audzināšanai saprātīga cilvēce vienmēr piešķīrusi lielāku svaru, kā izglītošanai. Jau no tam atkarājas viena no kara muzeju priekšrocībām citu vēstures mantu starpā un viens no galvenajiem pamatojumiem viņu dibināšanai un uzturēšanai. Bet kāda veida audzināšana tā ir, kuru ietver sevī kara muzeji? Vai tā nav audzināšana mežonībai, vai tā nav audzināšana kara un viņa cietsirdības attaisnošanai? Domājam, ka nē. Kara muzeji atspoguļo vispirmā kārtā tikai varonības mirkļus, tie atspoguļo dižus raksturus, lielu Tēvijas mīlestību. Un ja arī tie varētu zināmos apstākļos mantot citādu raksturu, tad tomēr tas nedrīkst notikt. Daudz atkarājas no materiāla sistematizācijas, izskaidrojošiem pētījumiem pie kolekcijām, no katalogiem. Savā laikā mēs apcerējām jautājumu par varoņu audzināšanu. Tanī rakstā, piemērojoties mirkļa apstākļiem, mēs uzsvērām varoņu cienīgu un norūdošu dzīves veidu. Runājot tagad par kara muzejiem, mums jāatzīmē, ka šāds ieguvums būs jauns liels pabalsts varoņu audzināšanai no mūsu nākamo audžu vidus, kuri šai latviešu diženības un Tēvijas mīlestības templī mantos īsto sajūsmu par Tēvijas un dzimtenes mīlestības svētumu un īsto ieskatu par rakstura cildenumu.
Augšējie aprādījumi mūs novada pie domam, ka turpmākajam latviešu “kara muzejam” būs vispareizāk piešķirt nevis vispārēja Tēvijas kara muzeja nozīmi, jo šāds pasākums mūs spēkiem par plašu un labāka gadījumā varētu izveidoties tikai par nepatstāvīgu nozari no lielajiem kara muzejiem Krievijā, - nedz ari speciala latviešu bataljonu trofeju muzeja nozīmi, jo tāds, kaut arī par sevi ļoti vērtīgs, bet neapgaismotu visas latviešu tautas Tēvijas mīlestības diženumu, jo prāva daļa no mūsu karotājiem paliek joprojām ārpus latviešu bataljoniem; - muzejam jāizvēlas vispārēja latviešu kara muzeja tips. Saprotams, ievērojot bataljonu milzīgo nozīmi pie tautas apziņas nostiprināšanās, kā arī ievērojot īpaši to apstākli, ka bataljonu turpmākā pastāvēšana pēc kara ir vēl pilnīgi nenoskaidrots jautājums, bataljona dzīves un kara darbības atspoguļošanai jāierada muzeja centrālā vieta. Tas lai būtu muzeja kodols, viņa galvenā, kurai pārējo latviešu kareivju darbības atspoguļojums pievienotos kā papildu nodaļas.
Runājot par pašu muzeja raksturu, gribām atgādināt, ka muzejam nedrīkstētu piešķirt tikai trofeju muzeja raksturu. Bez kareivju ieguvumiem un viņu darba un dzīves atspoguļošanas tam jāatspoguļo katrā ziņā, arī mājas palikušās tautas daļas līdzdarbība un interese pie kara, cik tālu tā izteicas, piem., kareivju sveikšana, pabalstīšana, dažādu cēlu patriotisma mirkļu attēlošana presē, grāmatās, mākslā, sarīkojumos. Tuvāki to visu šeit nemaz nav iespējams uzskaitīt un apcerēt.
Ievērojot šādu vispārēju un plašu latviešu tautas kara muzeja prasību, Bataljonu Organizācijas Komitejai nāksies dalīties savā muzeja krāšanas un sagatavošanas darbā ar citām lielākām tautas iestādēm un organizācijām. Paturot savās rokās galveno iniciatīvu, viņai vajadzētu aicināt ka zināmā mērā patstāvīgus krājējus latviešu gara cildenuma mantām mūsu laikrakstu redakcijas, kurām dažām sakrājusies jau itin prāvi muzeja ievietojamu mantu krājumu, latviešu bēgļu organizācijas, lielākās vispārēja rakstura latviešu biedrības. Būtu noturama sapulce, uz kuru vajadzētu uzaicināt priekšstāvus no visām šādām iestādēm un organizācijām, kam plaši sakari ar tautu un kareivjiem, un minēta sapulce izvēlētu no sava vidus īpašu muzeja komiteju, kas nevien atvieglinātu Bataljonu Organizācijas Komitejas darbu kara muzeja lietā, bet padarītu to arī daudzpusīgāku un izsmeļošāku. Ja kur mums vajadzētu apvienoties uz auglīgu kopēju darbu, tad gan šādā tik svarīgā jautājumā, kur liek pamatus un iegroza iestādījumu, kas domāts audžu audzēm. Tam kurš paliktu nepieaicināts pie darba, var palikt rokās tādas mantas, vai piemiņas, kas muzejam varētu būt par lielāko ieguvumu un pievilcības punktu. Neaizmirsīsim, ka kara muzeja mantās dažkārt mazs nieciņš ņemts sakarā ar zināmiem apstākļiem, iegūst ārkārtīgu nozīmi. Šo rindiņu rakstītājam par to nācies jo taustāmi pārliecināties, nodziļinoties savā laikā Pirmā Tēvijas kara (1812. gada kara) piemiņas muzeju krājumos Maskavā un citos Krievijas centros. Cik dažkārt vienīgā fotogrāfija, vai pāris nejaušu uzglabājušās rakstu rindiņas lej gaismu pār lielu notikumu un viņa darbiniekiem.
J.A.
*Avots - LNB Periodika
